Latvijas Nacionālā mākslas muzeja metu konkursā pirmo vietu ieguva mets ar devīzi "VV903", kuru izstrādājis Lietuvas galvaspilsētas Viļņas arhitektu birojs "Process Office".
Ar konkursa uzvarētāju tālāk notiks sarunas par muzeja rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādi.
Otro vietu ieguva Igaunijas galvaspilsētas Tallinas arhitektu biroja "Salto" arhitektu izstrādātais mets.
Tika piešķirtas arī trīs trešās vietas un četras veicināšanas prēmijas.
Kā ziņots, kopā žūrijas vērtējumam tika iesniegti 28 arhitektu darbi, kas ir lielākais piedāvājumu skaits, kāds jebkad iesniegts kādā no pašvaldības organizētajiem ideju konkursiem. Meti tika iesniegti zem anonīmām devīzēm, kas nozīmē, ka žūrijas komisijai, izvēloties uzvarētāju, darbu autori nebija zināmi.
Iesniegto metu vērtēšana, pieaicinot arī ārvalstu ekspertus - neatkarīgus, starptautiski atzītus arhitektus un vairāku Eiropas muzeju vadītājus, ilga divas nedēļas.
Kā ziņots, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcija un jaunās piebūves celtniecība varētu izmaksāt piecus līdz 13 miljonus latu, šādi izmaksu aprēķini veikti arhitektu iesniegtajos projektos starptautiskajā metu konkursā muzeja rekonstrukcijai.
Piedāvātajos metos projektēšanas izmaksas norādītas no 300 000 latu līdz 880 000 latu, bet būvniecības izmaksas - no pieciem līdz 13 miljoniem latu.
LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada nogalē domes deputāti konkursa rīkošanai no Pilsētas infrastruktūras fonda piešķīra 65 000 latu.
Muzeja rekonstrukcijas gaitā plānota arī jaunu telpu izbūve bēniņu daļā un, iespējams, pazemē, kā arī perspektīvā - muzeja ēkas paplašināšana Esplanādes virzienā.
2007.gada pirmajā pusē pēc Īpašuma departamenta pasūtījuma Latvijas Arhitektu savienība veica muzeja galvenās ēkas K.Valdemāra ielā 10a dokumentu sagatavošanu metu konkursam par ēkas rekonstrukcijas labāko skiču projektu.
Muzeja ēka celta 1903.-1905.gadā. Tā ir 19. un 20.gadsimta mijas akadēmiskās arhitektūras celtne, viena no iespaidīgākajām Rīgas bulvāru lokā. 1905.gada septembrī muzejs pirmo reizi tika atvērts apmeklētājiem.
Simts gados muzeja ēka nav piedzīvojusi kompleksu kapitālo remontu, un patlaban ēkas tehniskā situācija ir kritiska. Ēka ir fiziski un morāli novecojusi, tā neatbilst starptautiskām mākslas darbu eksponēšanas vajadzībām un to prasību nodrošinājumam, ko muzejā vēlas saņemt šodienas apmeklētājs.