Vai tiks slēgta Latvijas robeža ar Krieviju un Baltkrieviju "Zapad" laikā?

Saeima ceturtdien skatīšanai Nacionālās drošības komisijā (NDK) nodeva Nacionālās apvienības (NA) sagatavoto lēmumprojektu slēgt Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju tur notiekošo militāro mācību "Zapad" laikā.

Pirms balsojuma pret šādu priekšlikuma virzību iebilda NA deputāts Jānis Dombrava, uzstājot, ka lēmumprojekts ir jāskata šodien, pieņemot attiecīgu lēmumu.

Savukārt "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pirms balsojuma Saeimā norādīja, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) rūpējas par valsts drošību un aicināja arī citus uzticēties NBS. Viņš norādīja, ka šis lēmumprojekts būtu nododams Saeimas Nacionālās drošības komisijai.

Lēmumprojekts paredz uzdot Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) nekavējoties pieņemt Ministru kabineta lēmumu par pilnīgu Latvijas robežas slēgšanu ar Krieviju un Baltkrieviju "Zapad" mācību laikā, kā arī Aizsardzības ministrijai veikt papildu drošības pasākumus, lai precīzi un savlaicīgi reaģētu uz visa veida drošības apdraudējumiem.

Pirms balsojuma par lēmumprojekta iekļaušanu darba kārtībā "Stabilitātei" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Svetlana Čulkova pauda, ka tā vietā, lai slēgtu Latvijas robežu ar Krieviju, viņa piedāvā "aiztaisīt" NA, kas radot problēmas un naidu. "Latvijai vairāk problēmu no NA, nevis no Krievijas droniem," sacīja Čulkova.

Savukārt Dombrava sacīja, ka no Krievijas puses jau iepriekš bijuši dažādi hibrīduzbrukumi, tostarp droni, Polijas, Baltijas gaisa telpā, tiek izvērstas dažādas citas hibrīdkara aktivitātes no Krievijas, sabotāžas akti, un šajos apstākļos valdība uzskatot par pareizu atstāt vaļā robežas, kas, politiķa ieskatā, neesot pareizi.

Dombrava pauda, ka eksperti jau esot brīdinājuši, ka "Zapad" mācību laikā konvencionālie draudi Baltijas valstīm neesot tieši, bet hibrīduzbrukumi gan varot notikt.

Edmunds Zivtiņš (LPV) pauda, ka slēgt austrumu sauszemes robežu esot neprāts, jo droni lido pa gaisu, nevis pa zemi. Viņš pauda, ka šāds lēmumprojekts nodarīšot kaitējumu tautsaimniecībai.

Zivtiņš uzskata, ka šāds lēmumprojekts ir "tīra šķeltniecība un provokācija".

NA norādījusi, ka tieši 2022.gada abu agresorvalstu kopīgi rīkoto militāro mācību laikā Krievija izvērsa pilna mēroga karu pret Ukrainas valsti un tās iedzīvotājiem, kas turpinās nu jau ceturto gadu. Krievijas tuvākais sabiedrotais šajā noziedzīgajā karā ir Baltkrievija, no kuras teritorijas Krievija arī īsteno savas militārās operācijas, pauž partijā.

Partijā atzīmē, ka tikko notikušais agresijas akts pret Poliju, izmantojot kaujas dronus, kuri ielidoja Polijas teritorijā no Baltkrievijas, tiek novērtēts kā "bezprecedenta mēroga gaisa telpas pārkāpums". Šāda veida uzbrukums, kas radījis reālus draudus Polijas un Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem, līdz šim no Krievijas puses NATO dalībvalsts teritorijā nav pieredzēts un nepārprotami liecina par Krievijas agresijas paplašināšanu.

Kā norāda NA, Krievijas un Baltkrievijas militārie manevri, kas notiks no 12. līdz 16.septembrim Krievijas rietumos un Baltkrievijā, rada nopietnas bažas par drošību reģionā. Krievija un Baltkrievija ir oficiāli paziņojušas, ka manevros "Zapad" piedalīsies 13 000 karavīru, bet eksperti brīdinot, ka faktiskais dalībnieku skaits varētu būt lielāks.

Uz to reaģējot, Polijas valdība jau pieņēmusi lēmumu militāro mācību "Zapad" laikā pilnībā slēgt robežu ar Baltkrieviju un arī Lietuva ieviesusi papildu piesardzības pasākumus, jo pastāv būtiski provokāciju un robežas pārkāpšanas riski, norāda NA.

Kā vēstīts, pēc Krievijas lidrobotu ielaušanās Polijas gaisa telpā Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzdevis NBS izvērtēt Latvijas gaisa telpas zonu slēgšanu austrumu pierobežā.

Savukārt Ministru kabinets kopā ar atbildīgajiem dienestiem izvērtēs Latvijas austrumu robežas šķērsošanas ierobežojumus, trešdien vienojusies Nacionālā drošības padome (NDP).

Naktī uz trešdienu Polijas gaisa telpā ielauzās vairāki krievu uzbrukuma lidroboti, no kuriem tie, kas radīja tiešus draudus, tika notriekti.

Polijas premjerministrs Donalds Tusks pavēstīja, ka valsts gaisa telpa pārkāpta 19 reizes un ka notriekti vismaz trīs lidroboti.