Pagājušajā piektdienā no Briseles skaitās izripojis vagons ar 240 miljoniem eiro, par kuriem izbūvēt Eiropas platuma sliežu ceļu tikai starp Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju un lidostu.
Vagonam jāsasniedz Rīga līdz šā gada beigām. Proti, tad varētu tikt sākta piešķirtās naudas tērēšana, sākot ar dzelzceļa būvju projektēšanu. Ja tagadējie nodomi neizjuks, tad būvniecībai jāsākas 2018. gadā.
Birokrātu valodā runājot, piektdien Briselē notika Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) komitejas sēde, kas pieņēma nebūt ne pašsaprotamu lēmumu par Rail Baltica finansēšanas sākumu. Iestāde bija saņēmusi lūgumus piešķirt naudu vairāk nekā 700 projektiem apmēram 36 miljardu eiro vērtībā, bet sadalīšanai bija pieejams tikai 13,1 miljards eiro. No tā Rail Baltica projektam trijās Baltijas valstīs tika 442,2 miljoni, kam jānosedz 80% no veicamo darbu izmaksām trasē no Tallinas līdz Lietuvas pilsētai Kauņai. Atsevišķi no šīs naudas vēl 100 miljonu eiro piešķirti Lietuvai, lai tā būvētu Eiropas platuma sliežu ceļu starp Kauņu un Poliju, kur pieslēgties visam šā platuma sliežu ceļu tīklam.
Naudas vagons vēl kādu laiku tiks bīdīts šurpu un turpu pa Briseli. Latvijā ne bieži pieminētā «savienošanas instrumenta komiteja» nodos savus lēmumus apstiprināšanai Eiropas Komisijā (EK). Tāda esot tīri tehniska procedūra, jo komiteja pieņēmusi tādus lēmumus, kas ar EK īstenībā jau saskaņoti. No EK naudas vagons Briselē jāaizripina līdz Inovācijas un tīklu izpildaģentūrai, kuras uzdevums būs noslēgt ar Latvijas valsti līgumu ar veicamo darbu sarakstu un tāmēm, kuru ievērošanu izpildaģentūra kontrolēs. Latvijai jau ir pieredze, kā atteikties no vairāk nekā 100 miljoniem eiro, ar kuriem ES bija gatava apmaksāt jaunu pasažieru vilcienu pasūtījumu. Latvija nespēja izdarīt pasūtījumu ar nosacījumu, ka naudas devēji interesējas, pēc kādiem kritērijiem Latvija izvēlējusies vilcienu būvētāju. Grūti izskaidrot šo nespēju savādāk kā ar korumpētību augstākajās Latvijas valsts iestādēs, kas dažādu apstākļu sakritības gadījumā varētu paralizēt arī Rail Baltica būvi.
Briselē sagatavoto dokumentu atreferējumos teikts, ka nauda tiek dota Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica II pirmajai kārtai. Tas liek atgādināt, ka jau pastāv Rail Baltica I kā Krievijas platuma sliežu ceļu savienojumi starp trijām Baltijas valstīm. Pašu vajadzīgāko, t. i., īsāko savienojumu Lietuva gan ir izjaukusi, lai neļautu transportēt kravas no Lietuvas uz Rīgas ostu, bet pa mākslīgi pagarinātiem maršrutiem kravas starp Lietuvu un Latviju tomēr tiek vestas. Šie pagarinājumi ir neizdevīgi kravu īpašniekiem, bet skaitās izdevīgi Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam. Latvijas dzelzceļš ir izmantojis ES palīdzības fondu naudu, lai uzturētu tos sliežu ceļu posmus, kas vajadzīgi kravu pārvietošanai ziemeļu – dienvidu virzienā. Šie posmi jau tika nosaukti par Rail Baltica I apstākļos, kad nebūt nebija skaidrs, vai Baltijas valstis patiešām saņems naudu jaunā ceļa būvei. Tās sāka prasīt naudu jaunbūvei jau pirms iestāšanās ES (variants: stājās ES cerībā saņemt šo naudu), kas notika 2004. gadā, bet tagad ir 2015. gada vidus.
Rail Baltica II pirmā kārta Latvijā nozīmē ļoti sarežģītu būvdarbu sēriju, ietverot jaunu dzelzceļa tiltu pāri Daugavai un jauno un veco dzelzceļa sliežu savietošanu Pārdaugavā, virzienā uz lidostu. Lietas būtība ir tā, ka šos ceļus nāksies likt nevis blakus, bet vienu virs otra. Tas viss jānosedz ar 240 miljoniem eiro no Briseles un 54 miljoniem no Latvijas valsts budžeta.
Rail Baltica