Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece dzelzceļa projekta "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača otrdien, 19.augustā, atstās amatu, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijā (SM).
Ministrijā norāda, ka lēmums pieņemts, abām pusēm vienojoties.
Jauna valsts sekretāra vietnieka "Rail Baltica" jautājumos iecelšanai amatā tiks organizēts atklāts konkurss. Līdz tam Malnačas amata pienākumus pildīs SM "Rail Baltica" projekta departamenta direktors Gatis Silovs.
Ministrijā atzīmē, ka Malnačas vadībā ir panākta nozīmīga virzība "Rail Baltica" projekta īstenošanā, stiprinot sadarbību ar projektā iesaistītajām pusēm un nodrošinot atbalstu starpnozaru jautājumos. Tāpat izstrādāts Latvijas finanšu iespējām atbilstošākais projekta ieviešanas scenārijs un valdībā apstiprināts projekta pirmās kārtas tvērums. Piesaistīts arī finansējums no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda, lai atsāktu būvdarbus Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā, kā arī rasts risinājums dzelzceļa savienojuma izveidei ar Rīgas lidostu. Sadarbībā ar projekta ieviesējiem identificēti tehniskie risinājumi, kas ļaus būtiski samazināt pamattrases būvniecības izmaksas.
Malnačas pārraudzībā izstrādāti arī "Rail Baltica" likuma grozījumi, kas paredz skaidru atbildību sadalījumu institucionālajā struktūrā un speciālās normas "Rail Baltica" projekta sekmīgai un ātrākai īstenošanai.
Malnača valsts sekretāra vietnieces amatā strādāja kopš 2024.gada 3.jūnija.
Jau ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.