Aktīvi sākas gatavošanās plūdiem

Lai sagatavotos pavasara plūdiem un izveidotu rīcības plānus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicināja plūdu apdraudēto teritoriju pašvaldības sasaukt Civilās aizsardzības komisijas sēdes.

Šogad jau notikušas 27 pašvaldību Civilās aizsardzības komisijas sēdes, no tām četras janvārī – Pļaviņu novadā, Valmierā, Jūrmalā un Smiltenes novadā, bet 18 sēdes notikušas februārī. Martā vēl daudzos novados šīs sēdes tiek plānotas, piemēram, 21. martā – Bauskas novadā.

Jēkabpili 3.martā apmeklēja iekšlietu ministre Linda Mūrniece un VUGD priekšnieks Ainars Pencis, kā arī Latvenergo amatpersonas, lai ar Jēkabpils un plūdu apdraudēto novadu pašvaldību apvienotās civilās aizsardzības komisijas locekļiem un atbildīgo dienestu Jēkabpils un reģionālo un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem pārrunātu gatavību Daugavas paliem un to, kādas problēmas vēl risināmas. Uz tikšanos bija ieradušies arī Līvānu un Pļaviņu pašvaldības pārstāvji.

Pļaviņu novada Civilās aizsardzības komisijas sēdes notika gan 13.janvārī, gan 16.februārī, kur detalizēti tika izskatīti jautājumi gan par novērošanas posteņu ierīkošanu un informācijas apkopošanu par ledus apstākļiem, gan dzīvojamo māju un iedzīvotāju skaita precizēšanu applūstošajā teritorijā, gan elektroenerģijas un dabas gāzes padeves atslēgšanu un pieslēgšanu mājsaimniecībām, kā arī evakuācijas kārtību, transportu un vietām, uz kurieni var tikt evakuēti iedzīvotāji un mājlopi un tā īpašuma apsardzi, no kura iedzīvotāji ir evakuēti. Tāpat tika izlemts par diennakts koordinācijas centra izveidošanu un atbildīgajām personām plūdu gadījumā.

Kaut gan operatīvie dienesti un pašvaldības ir gatavas iespējamajiem plūdiem, VUGD aicina iedzīvotājus jau savlaicīgi uzzināt savā pašvaldībā tālruņa numuru, pa kuru zvanīt, ja ir nepieciešama palīdzība un noskaidrot visus interesējušos jautājumus par plānoto rīcību iespējamo plūdu laikā.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais