Līga Kadiģe: Ik dienu piedzimst viens jauns mārupietis

Līdz ar straujo iedzīvotāju skaita pieaugumu, tostarp lielu jauno ģimeņu ar bērniem īpatsvaru, Mārupes novada pašvaldības lielākais izaicinājums ir nodrošināt izglītības iestāžu pieejamību pirmsskolas un skolas vecuma bērniem.

Par situāciju, pieņemtajiem lēmumiem un īstenotajiem projektiem izglītības jomā intervija ar Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietnieci Līgu Kadiģi.

- Jau vairākus gadus Mārupe tiek uzskatīta par gados jaunāko pašvaldību. Kāds ir iedzīvotāju vidējais vecums? Kā tas ir izveidojies?

- Straujais iedzīvotāju skaita pieaugums sākās 2006. gadā, kad ekspluatācijā tika nodots daudzdzīvokļu māju projekts - ciemats Vecozolu nami. Tolaik novadā ieplūda 600 ģimeņu - pārsvarā jaunas ģimenes ar maziem bērniem. Kopš tā laika ir realizēti vairāki lieli un mazāki projekti un iedzīvotāju skaits ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, sasniedzot jau 22 tūkstošus. Mārupi kā dzīvesvietu bieži izvēlas labi izglītotas jaunas ģimenes ar pietiekami lielu rocību, lai ģimene varētu atļauties vairākus bērnus. Rezultātā Mārupe šobrīd var lepoties ar iedzīvotāju vecuma ziņā jaunākās pašvaldības statusu - 35% ir bērni un jaunieši vecumā līdz 24 gadiem, savukārt 42% iedzīvotāju ir vecumā no 25 līdz 49 gadiem. Tas ir vērā ņemams demogrāfisks rādītājs, kas uzliek zināmu slogu uz pašvaldības pleciem.

Ļoti priecājamies, ka novadā ar katru gadu palielinās daudzbērnu ģimeņu skaits - šobrīd ģimeņu skaits ar trīs un vairāk bērniem jau pārsniedz 600 robežu. Sakām, ka ik dienu piedzimst viens jauns mārupietis, un statistika to apstiprina.

- Bērnu izglītība ir tiešā novada pašvaldības pārziņā. Vai ir iespējams visiem nodrošināt pietiekami kvalitatīvu izglītības infrastruktūru?

- Tas ir vislielākais izaicinājums, jo bērnu skaits novadā pieaug straujāk, nekā spējam tam sekot ar bērnudārzu un skolu kapacitāti. Mums ir jādomā gan par to, kas mazuli pieskatīs bērnudārza vecumā, kur viņš ies skolā, gan kā pavadīs brīvo laiku, jo ir jāsaprot, ka vecāki daudz strādā, lai varētu apmaksāt visus rēķinus.

Tāpat kā daudzi mārupieši, arī pašvaldība ir spiesta ņemt kredītus, lai nodrošinātu kvalitatīvu dzīves vidi tiem, kuri ir izvēlējušies par savām mājām saukt Mārupi.

- Zināms, ka no idejas līdz projektam un gatavai ēkai paiet daudzi gadi. Kā paspēt uzbūvēt, ja bērnu skaits pieaug tik strauji?

- Mēs zinām, ka klasiskā būvniecība prasa ļoti ilgu laiku, tāpēc vajadzība mūs spieda pieņemt neordinārus risinājumus - šogad pie Jaunmārupes un Mārupes pamatskolām ir tapušas moduļu tipa piebūves. Lēmumu pieņēmām jau pagājušajā gadā, kad lēmām par iespējamo pirmo klašu uzņemšanu. Skaidri sapratām, ka ar esošo skolu kapacitāti mums nepietiks, jo pērn uzņēmām 13 pirmās klases, bet šogad jau par vienu klasi vairāk. Tāpēc pieņēmām lēmumu gan pie Jaunmārupes, gan Mārupes pamatskolām uzbūvēt moduļu tipa piebūves ar četrām klašu telpām un gaiteņiem katrā skolā. Moduļus gatavo rūpnīcā un īsā laika sprīdī uzstāda vajadzīgajā vietā. Jaunmārupes pamatskolai papildus tiks uzstādīti moduļi arī ģērbtuvei un sanitārajam mezglam, radot mazajiem bērniem pilnīgi atsevišķu pasauli. Šobrīd situācija īslaicīgi ir atrisināta un mēs varam mierīgi turpināt strādāt pie nākamajiem projektiem.

- Kādi tie ir?

- Kaut arī Jaunmārupes un Mārupes pamatskolas ir tikušas pie moduļu tipa piebūvēm, jautājums par izglītības iestāžu kapacitāti kopumā nav atrisināts. Šobrīd jau ir noslēdzies iepirkums par kapitālas piebūves celtniecību Mārupes pamatskolai, kuru plānots nodot ekspluatācijā līdz 2020. gada 1. septembrim. Šo projektu pirmo reizi īstenojam, vienam uzņēmējam uzticot gan projektēšanu, gan būvniecību, lai pēc iespējas īsākā laikā tiktu pie rezultāta. Jaunajā korpusā būs 6200 kvadrātmetru četros stāvos. Vienlaikus pie skolas taps arī sporta laukums.

Pēc jaunā korpusa pabeigšanas pirmo klašu audzēkņi pārcelsies uz jaunajām telpām, bet moduļu tipa telpās atvērsim bērnudārza grupiņas. Tādējādi mēs atrisināsim jautājumu par mazo bērnu uzņemšanu bērnudārzā - šobrīd vietas bērnudārzos varam piedāvāt tikai bērniem no trīs gadu vecuma, pusotra un divgadīgajiem bērniņiem novadā ir tikai divas grupiņas ar 16 bērniem katrā.

Priecājamies, ka šogad jau ir pabeigta pagājušajā gadā uzsāktā jaunā korpusa būvniecība pie Mārupes vidusskolas, kurai no 1. septembra piešķirts valsts ģimnāzijas statuss. Projektam izdevās piesaistīt ES fondu finansējumu 2,6 miljonu eiro apmērā.

Bērnudārza jautājumā būtiski situācija uzlabosies 2021. gada pavasarī, kad ekspluatācijā nodosim jauno bērnudārzu ar 384 vietām. Patlaban norit bērnudārza projektēšana. Projekts tiks realizēts pie Jaunmārupes ūdenstorņa, kur pašvaldības īpašumā ir pietiekami plaša zemes platība. Pirms trim gadiem, kad būvējām bērnudārzu Mārzemīte, zemi bijām spiesti pirkt.

- Vai jaunā bērnudārza būvniecība ļaus atteikties no privāto bērnudārzu pakalpojumiem?

- Gluži visas vajadzības mēs nenodrošināsim, jo šobrīd privātos bērnudārzus apmeklē ap 700 bērnu. Tajā paredzētas 18 grupiņas dažādu vecumu bērniem - arī mazajiem, kas Mārupes novada pašvaldībai ir vislielākā prioritāte. Novada teritorijā ir septiņas privātās pirmsskolas izglītības iestādes, bet kopumā novads ir noslēdzis līgumus ar 70 privātajām izglītības iestādēm par līdzfinansējuma piešķiršanu Mārupes bērnu izglītošanai. Šogad pašvaldība bērnu izglītošanai privātajās pirmsskolas iestādēs maksā 262 eiro, pārējo piemaksā vecāki.

- Gan skolā, gan bērnudārzā galvenais ir un paliek skolotājs, audzinātāja, auklīte - tas ir attīstības stūrakmens un nosaka izglītības iestādes panākumus. Vai pastāv kādi instrumenti, lai piesaistītu Mārupes izglītības iestādēm labus profesionāļus?

- Ļoti daudz ko nosaka atalgojums. Mūsu pirmsskolas skolotāji saņem vairāk par valstī noteiktajiem 720 eiro - kopā tie ir 900 eiro par slodzi. Mēs zinām, ka ir pašvaldības, kuras piemaksā vēl vairāk. Turklāt Mārupē pašvaldības piemaksas saņem arī vispārizglītojošo skolu pedagogi. Zināmā mērā mums ir jākonkurē ar kaimiņiem, un tas nav viegli, jo Rīga piedāvā vairākus sociālos labumus skolotājiem, tostarp atvieglojumus sabiedriskajā transportā, kas Mārupē deklarētajiem skolotājiem ir par maksu. Ir arī citi labumi, kas rīdziniekiem ir pieejami. Nav jau noslēpums, ka labu skolotāju ir grūti piesaistīt, taču mūsu veiksmes stāsts ir tajā, ka ir izdevies ne tikai nokomplektēt labu pedagoģisko sastāvu, bet arī panākt ieinteresētību strādāt Mārupes skolās. Ir izdevies izveidot vidi, kas veicina skolotāja izaugsmi un ļauj brīvi darboties.

- Jūs pieminējāt 2006. gadu. Šobrīd tā laika mazuļi jau sasnieguši pusaudžu vecumu...

- Jā, un tas ir vēl viens izaicinājums - bērni ir izauguši - viņi vairs nav vecākiem pie rokas, viņiem ir savas vajadzības un prasības. Mums ir jādomā par to, kā radīt un sakārtot vidi atbilstoši viņu vajadzībām, lai tā būtu droša un ērti pieejama. Būvējot daudzdzīvokļu mājas, pagalmos tika iekārtoti bērnu rotaļu laukumi, taču tie paredzēti mazajiem bērniem, nevis padsmitgadniekiem. Šobrīd domājam, kur pašvaldība varētu realizēt projektus, radot infrastruktūru pusaudžiem un jauniešiem. Viens no problēmas risinājuma apgrūtinājumiem ir pašvaldības zemes trūkums - faktiski novada centrā pašvaldībai piederošas zemes nav.

- Vai vecāki izsaka vēlmi savus bērnus virzīt uz interešu izglītības pulciņiem, mākslas un mūzikas skolām? Vai spējat to piedāvāt?

- Interese ir tiešām liela, taču arī šis jautājums prasa jaunus risinājumus. Novadā ir četri aktīvi funkcionējoši ciematu centri - Mārupe, Jaunmārupe, Tīraine un Skulte. Katrā no šiem centriem ir kāds interešu izglītības pakalpojumu grozs, bet tas nepārstāv visu spektru. Turklāt nav lietderīgi visos ciemos radīt pilnīgu visu pakalpojumu klāstu, no basketbola komandas līdz mākslas skolai, jo pilnvērtīgai tā darbībai interesentu vienā ciemā ir par maz. Tāpēc pašvaldība aktīvi domā par transporta nodrošināšanu starp ciemiem, lai ne tikai nogādātu bērnus skolā un mājās, bet arī tāpēc, lai bērni no, piemēram, Tīraines varētu braukt uz pulciņiem vai ārpusstundu nodarbībām, piemēram, Jaunmārupē. Mums būtu vajadzīga apļveida sabiedriskā transporta kustība, kas apmēram reizi stundā savieno visus ciemus. Tādējādi bērni varētu droši pārvietoties no mājām uz jebkuru pulciņu kādā no novada centriem. Protams, pašvaldība nodrošina skolēnu pārvadājumus uz skolu un uz mājām, bet esošajā konceptā transporta pakalpojumi nenodrošina visas vajadzības.

Paralēli iepriekš teiktajam mēs redzam, ka pieaug interese par Mārupes Mūzikas un mākslas skolu, tāpēc šobrīd aktīvi domājam par tās pārbūvi. Plānots, ka nākamā gada martā būvprojekts būs gatavs, un tālāk domāsim par finansējuma piesaisti projekta realizācijai. Šobrīd skola izvietojusies bijušā kolhoza administrācijas telpās un vēl vienā pielāgotā ēkā. Jau tagad mūzikas un mākslas skolā mācās 450 bērnu, bet nākotnē prognozējams straujš bērnu skaita pieaugums, tāpēc jautājums par skolas ēkas būvniecību ir jārisina ātri. Ir ļoti svarīgi, lai jaunajai mārupiešu paaudzei būtu iespējas pilnveidoties dažādos virzienos - gan sportā, gan mākslā un mūzikā.