Ukrainas kara 920. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:36]

© unsplash.com

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 1. septembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:36. "SW Research for Rzeczpospolita" veica aptauju Polijā, vēloties noskaidrot vai poļi atbalsta to, ka Polijas militārpersonām vajadzētu notriekt objektus, kas lido pāri Polijas teritorijai Krievijas uzbrukumu laikā Ukrainai, pat ja nav skaidrības, kas tie par objektiem ir. Lielākā daļa poļu atbalsta šādu ideju, raksta pravda.com.ua. 58,5% aptaujas dalībnieku atbildēja "jā", bet 22,1% teica "nē", bet 19,4% nebija viedokļa šajā jautājumā.

20:00. Krievijas armija šodien veikusi raķešu uzbrukumu Sumu pilsētai. Uzbrukums bija vērsts pret diviem rūpnieciskiem objektiem. Ir cietusi sieviete, raksta pravda.com.ua.

18:29. Krievijas raķešu uzbrukumos Harkivai svētdienas pēcpusdienā ievainots 41 cilvēks, tai skaitā pieci bērni, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.

"Krievija atkal terorizē Harkivu. Uzbrukumi civilajai infrastruktūrai, pilsētai. Šobrīd ir 41 upuris, tai skaitā pieci bērni. Glābšanas operācijā iesaistīti visi nepieciešamie dienesti," vietnē "Telegram" ziņoja Harkivas apgabala administrācija.

17:20. Krievi 1. septembra rītā veica aptuveni 10 uzbrukumus Harkivas pilsētai, ziņo pravda.com.ua.

16:44. Krievijas armija šodien pēcpusdienā veikusi uzbrukumu Doņeckas apgabala Kurahovai. Uzbrukumā nogalināti vismaz četri cilvēki, bet astoņi civiliedzīvotāji ir ievainoti, raksta pravda.com.ua.

15:26. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes pakļautībā esošā Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs leitnants Andrijs Kovalenko apstprina, ka Krievijai naktī uzbrukts ar 158 droniem un dronu uzbrukumā bojātas divas hidroelektrostacijas un netālu no Maskavas deg naftas pārstrādes rūpnīca.

14:49. Krievijas armija 1. septembra rītā veica aptuveni 10 uzbrukumus Harkivas pilsētai, ziņo pravda.com.ua.

12:40. Krievija svētdien paziņojusi, ka tai naktī izdevies notriekt 158 ukraiņu dronus virs 15 apgabaliem, tai skaitā divus virs Maskavas un deviņus virs Maskavas apgabala. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka lielākā daļa dronu - 122 bezpilota lidaparāti - notriekti virs Kurskas, Brjanskas, Voroņežas un Belgorodas apgabaliem, kas visi robežojas ar Ukrainu. Virs Kurskas apgabala notriekti 46 droni, virs Brjanskas apgabala notriekti 34 droni, bet virs Voroņežas un Belgorodas apgabaliem attiecīgi 28 un 14 droni, atklāja ministrija.

Ukraiņu droni notriekti arī dziļāk Krievijā - viens Tveras apgabalā, uz ziemeļrietumiem no Maskavas, un viens Ivanovas apgabalā, uz ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas.

10:53. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 616 300 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1350 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8592 tankus, 16 760 bruņutransportierus, 17 636 lielgabalus un mīnmetējus, 1176 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 940 zenītartilērijas iekārtas, 368 lidmašīnas, 328 helikopterus, 14 507 bezpilota lidaparātus, 2557 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 23 881 automobili un autocisternu, kā arī 2991 specializētās tehnikas vienību.

09:10. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka naktī uz 1. septembri piedzīvojusi masveida uzbrukumu savām teritorijām. Ministrija vēsta, ka Krievijas apgabaliem uzbrukuši 158 bezpilota lidaparāti, raksta pravda.com.ua.

00:10. Portāls pravds.com.ua., atsaucoties uz mediju Wall Street Journal (WSJ), ziņo, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācija drošības apsvērumu dēļ ir noraidījusi priekšlikumu nosūtīt amerikāņus uz Ukrainu, lai viņi uzturētu Rietumu piegādāto militāro aprīkojumu, tostarp iznīcinātājus F-16.

WSJ rakstīts, ka Baltā nama Nacionālās drošības padome apsvērusi iespēju nosūtīt uz Ukrainu amerikāņus, lai tie uzturētu F-16 iznīcinātājus un citus militāros ieročus, taču izlūkdienestiem un citām aģentūrām šāds solis līdz šim šķitis pārāk riskants. Tomēr ASV cer, ka Eiropas valstis "uzņemsies lielāku iniciatīvu un, iespējams, visu atbildību par F-16 uzturēšanu" Ukrainā.

Svarīgākais