Ceļi vasarās jāatbrīvo no ūdens, atkritumiem un putekļiem
Esam vasaras vidū ar pāris karstiem mēnešiem aiz muguras un neparedzamiem laika apstākļiem priekšā: varbūt turpināsim ciest no svelmes un putekļiem, bet varbūt sāksim mīcīties pa dubļiem kā pagājušajā gadā. Ko šovasar dara un ir paredzējusi vēl izdarīt valsts a/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU), lai ar ceļu ikdienas apsaimniekošanas darbiem atvieglotu pārvietošanos pa valstij piederošajiem ceļiem? Uz šādiem jautājumiem Neatkarīgajai atbildēja LAU valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.
- Kurā brīdī šogad notika pāreja no ceļu uzturēšanas ziemas un pavasara darbiem uz vasaras darbiem?
- Oficiāli autoceļu uzturēšanā vasaras sezona sākas ar 1. aprīli un ilgst līdz 31. oktobrim. Tomēr, ja ir nepieciešams, arī ziemai raksturīgos darbus veicam vasaras sezonas ietvaros un otrādi. Vēl pirmajā aprīļa nedēļā turpinājām diennakts dežūras, lai nepieciešamības gadījumos varētu uzsākt ziemai raksturīgos darbus. To visu nosaka meteoroloģiskie apstākļi un ceļa seguma atbilstība veicamajiem darbiem. Līdz ar to arī ziemā mēs veicām tādus vasaras sezonai raksturīgos darbus kā greiderēšanu, satiksmes organizācijas līdzekļu uzturēšanu, autoceļu kopšanu u.tml.
- Tikpat neizbēgamas kā pavasaris ir bedres uz Latvijas ceļiem un LAU pienākums tās aizdarīt.
- Šogad bedru masveida remontu pabeidzām noteiktajos normatīvajos termiņos. Bedres saremontētas uz autoceļiem ar vislielāko satiksmes intensitāti jeb uz A uzturēšanas klases ceļiem līdz 1. jūnijam, attiecīgi B uzturēšanas klases autoceļiem līdz 15. jūnijam un līdz 1. jūlijam uz C un D klases ceļiem. Vēlos uzsvērt, ka bedres, kuras rodas no jauna, tiek labotas visa gada garumā.
- Kā mainās bedru lāpīšanai nepieciešamo darbu un finansējuma apmērs?
- Saremontēto bedru apjoms ik gadu samazinās, attiecīgi arī izlietotais finansējums. Tas skaidrojams ar iepriekšējos gados veiktajiem intensīvajiem būvniecības un rekonstrukcijas darbiem uz asfaltētajiem valsts autoceļiem, kas ir būtiski uzlabojis melnā seguma autoceļu kvalitāti. Salīdzinot ar 2008. gadu, bedru apjoms kopumā ir sarucis divas reizes. Pērn mēs kopumā salabojām 336 tūkst. m2, šogad pirmajā pusgadā 237 tūkst. m2, prognozējam, ka šā gada laikā tas nepārsniegs 300 tūkst.m2.
- Siltums patīk visiem, un karstums patīk daudziem, bet ceļa putekļi gan nepatīk nevienam.
- Jā, tāpēc maijā un jūnijā visaktuālākā bija grants ceļu atputekļošana ar kalcija hlorīdu - darbi kopumā veikti jau uz 120 km.
- Vai tas nozīmē, ka putekļu uz šiem ceļiem un ap šiem ceļiem nebūs līdz rudenim vai ziemai?
- Nē, diemžēl tikai līdz pirmajam lietum. Gadās, ka mēs ieguldām lielus resursus, bet pēc divām dienām sākas lietus. Tāpēc šis darbs ir veicams tikai tad, kad apstākļi patiešām ir kritiski.
- Kurām apdzīvotām vietām vai citiem zīmīgiem objektiem šogad paveicās pārciest vasaras pirmās puses karstumu bez ceļa putekļiem?
- Šo darbu veicam ļoti selektīvi, uz intensīvi noslogotiem autoceļu posmiem un blīvi apdzīvotās vietās, jo atputekļošana vienam kilometram ir dārga, tā izmaksā vidēji 1300 eiro, bet finansējums, kāds ceļu uzturēšanai gadā vidēji tiek novirzīts, ir 1500-1600 eiro vienam kilometram valstij piederošo ceļu.
- Kāpēc atputekļošana ir tik dārga?
- Laba rezultāta sasniegšanai tas ir darbietilpīgs process, kurā jāiesaista dažādas tehnikas vienības: pilnā tehnoloģija paredz ar greideri uzirdināt un pēc tam ar ūdens laistīšanas tehniku samitrināt grants segumu, kuram pēc tam tiek uzkaisīts kalcija hlorīds. Greiders kalcija hlorīdu iemaisa virsējā kārtā. Beigās šis ceļa posms tiek noplanēts, ja nepieciešams - arī noveltņots. Protams, mēs gan uzņēmumā, gan ar LVC un Satiksmes ministrijas speciālistiem esam runājuši un domājuši par citām tehnoloģijām. Ir piemēri atsevišķās pašvaldībās, uz kuriem atsaucas arī ceļa lietotāji - tur, šo procesu vienkāršojot, kalcija hlorīds tiek izkaisīts uz ceļa, un tā tas tur darbojas. Tomēr mūsu gadījumā tas nav viennozīmīgi izmantojams, jo pašvaldību ceļi, kuriem šo metodi lieto, ir ar ļoti zemu satiksmes intensitāti, kamēr mūsu problemātiskajos posmos ir augsta intensitāte un mašīnas šo sāli vienkārši «noputinātu» nost no ceļa. Taču mēs esam izvēlējušies vienu konkrētu ceļa posmu, uz kura šovasar testa režīmā izmēģināsim dažādas tehnoloģijas ar mērķi atrast optimālo. Tādā veidā, iespējams, varēsim samazināt šī procesa izmaksas un nākamajā sezonā to varēsim izmantot uz vairāk kilometriem problemātisko ceļu.
- Slikti, ka ūdens uz grants ceļa ir par maz, bet tikpat slikti un sliktāk, ka ūdens ir par daudz. Tas attiecas uz gadījumiem, kad ūdenim nav kur aizplūst no ceļa un ceļa uzbēruma.
- Ūdens atvades sakārtošana grants ceļiem ir mūsu šīs vasaras darba prioritāte. Plānots, ka 51 autoceļu posmam veiksim ceļa seguma ūdens atvades sakārtošanu. Kopā ar LVC un Satiksmes ministriju esam identificējuši posmus, kuros, sakārtojot ūdens atvadi, būs ilgtermiņa efekts. Tie ir ceļu posmi, kuros pavasarī un rudenī šķīdoņa dēļ ir apgrūtināta ceļa caurbraucamība.
Esam izstrādājuši karti, kurā šie posmi ir iezīmēti, un autovadītāji ar tiem varēs iepazīties mūsu mājaslapā un sociālajos tīklos.
- Kādi darbi ietver ūdens atvades sakārtošanu?
- Ūdens atvades sakārtošanas darbi ir grāvju tīrīšana, caurteku tīrīšana vai to bojāto posmu nomaiņa, nomaļu grunts uzauguma noņemšana, krūmu ciršana. Katrā no autoceļu posmiem veicamie darbi ir dažādi. Galvenais, ko mēs vēlamies panākt - uzlabot ceļa infrastruktūru, neveicot kapitālo remontu.
- Kā šajā gadījumā LAU izvēlas, kurās vietās grāvjus pārrakt un kurās - atstāt ceļu malas bez kapitāliem pārveidojumiem?
- Mums ir noteiktas prioritātes, darba secība sezonālajiem darbiem. Mūsu ceļu rajoni kopā ar LVC nodaļām pieejamā finansējuma ietvaros izveido darbu plānu. Vēlmju, protams, ir vairāk nekā reālo iespēju, taču tādā veidā ir iespējams noteikt, kurus darbus var atlikt, bet kuri ir jāveic nekavējoties.
- Atšifrējiet, lūdzu, kādas tad tās prioritātes ir.
- Pats galvenais atskaites punkts bez finansējuma ir attiecīgā ceļa posma uzturēšanas klase. Tai seko lokālās - sociālās un uzņēmēju vajadzības, kuras mēs uzzinām no pašvaldībām. Protams, ņemot vērā ierobežoto finansējumu, mēs vēlamies to mērķtiecīgi novirzīt tur, kur ceļa lietotāji jūt lielāko ieguvumu.
- Ceļu uzturēšanas budžetu vasarā nākas veidot no tā, kas palicis pāri kopš ziemas šā gada sākumā un kas nav rezervēts ziemai gada beigās.
- Šogad LAU piešķirtas finansējums valsts autoceļu uzturēšanai ir 61 miljons eiro. Vasaras sezonas darbiem atvēlēti 32 miljoni eiro. Šogad iekšējo līdzekļu ekonomijas rezultātā ir rasts papildu finansējums gandrīz 10% apmērā. Līdz ar to šovasar varēsim izdarīt vairāk nekā iepriekšējā gadā.
- Vai grants ceļu greiderēšana un planēšana tiek veikta uz visiem valstij piederošajiem grants ceļiem? Vai tas tiek darīts pietiekami bieži?
- Jā, vienu reizi tas tiek darīts uz pilnīgi visiem grants ceļiem. Bet, kā jau iepriekš minēju, darbus uz grants ceļiem veicam, lai ceļa segums atbilstu noteiktajām uzturēšanas klases prasībām. Pagājušajā gadā kopumā greiderēti 140 162 km grants ceļu, un tas faktiski nozīmē, ka pērn 13 reizes nogreiderēts viss valsts grantētais ceļu tīkls.
- Bet ir taču redzēti arī tādi ceļa posmi, uz kuriem greideram labāk nerādīties, jo derīgo grants un šķembu virskārtu uz ceļa vairs nav.
- Mums ir posmi, kas ilgstoši ir avārijas stāvoklī, un grants nodiluma dēļ plānveidīgi tiek atjaunots segums arī vairāku kilometru garumā. Ja tik kritiska situācija uz ceļa nav izveidojusies, tad tik un tā nākas bērt granti tur, kur veidojas iesēdumi, rūguma vietas vai bedres. Pērn kopumā grants materiāls pievests gandrīz 280 tūkst. m3 apjomā. Šogad līdz jūnijam greiderējamā kārta atjaunota 3 147 m3 apjomā, bet darbs turpināsies visu vasaru.
- Vēl viens paņēmiens braucēju un ap ceļiem dzīvojošo cilvēku komforta uzlabošanai ir grants ceļu pārklāšana ar granīta šķembām un piķi - tātad dubultā virsmas apstrāde.
- Tā ir tehnoloģija, ko Latvijā ieviesis tieši LAU. Pēdējo sešu gadu laikā 309 km valstij piederošo grants ceļu esam veikusī dubulto virsmas apstrādi, šogad plānojam noklāt 30 km ceļu. Līdz ar jūliju šie darbi ir sākušies. Par konkrēto ceļa posmu izvēli daudzos gadījumos būtu jāsaka tas pats, kas jau tika teikts par ceļu posmu izvēli atputekļošanai un ūdens novades sistēmas salabošanai vai izveidošanai: strādājam tur, kur vairāk vajag, kur lielāks sabiedrības pieprasījums. Vienīgo atšķirību diktē darba tehnoloģija, kas prasa darbu divu sekojošo ceļu būves sezonu laikā. Pirmajā gadā tiek sakārtota pamatne, ūdens atvades sistēma, tiek sagatavota virsma, bet nākamajā - klāj virsmu.
- Un uz ceļa parādās melnais segums ar desmitreiz mazākām izmaksām nekā tradicionālā asfaltēšana.
- Dubultās virsmas nav piemērotas visiem segumiem. Satiksmes intensitāte vērtēšanas brīdī kādā posmā varbūt ir zema, bet pēc dubultās virsmas uzklāšanas šo ceļu izmanto daudz vairāk autovadītāju, intensitāte būtiski pieaug. Gadās, ka pēc 1-2 gadiem parādās kāds vietējais uzņēmējs, kas grib attīstīt mežizstrādi, un mēs nevaram to aizliegt. Līdz ar to jaunā dubultā virsma tiek bojāta.
- Kad LAU ar šo tehnoloģiju startēja, bija arī tāds aprēķins, ka arī tādā veidā varēšot pārvērst grants ceļu par praktiski ar asfaltbetonu klātu ceļu, ja pietiks pacietības šo procedūru vienā un tajā pašā vietā atkārtot pēc 5-7 gadiem un tad vēlreiz pēc 5-7 gadiem. Vai ir atradusies nauda un drosme, lai kaut kur šo segumu klātu atkārtoti, kamēr citi prasa, lai viņiem to uzklāj vismaz vienreiz?
- Dubultā virsma nav asfalta segums, tās nestspēja ir daudz zemāka par asfalta segumu. Ja ir novērojama defektu parādīšanās autoceļu posmos, kuros dubultā virsma uzklāta pirms 5-7 gadiem, mēs veicam virsmas atjaunošanu selektīvi, ņemot vērā pieejamo finansējumu.
- Vai LAU veic dubultās virsmas apstrādi arī uz pašvaldībām piederošajiem ceļiem?
- Mēs piedalāmies gan pašvaldību izsludinātajos konkursos, gan startējam kā apakšuzņēmēji - mums ir pieredze, tehniskais risinājums, mēs labprāt šo savu kompetenci gribam saglabāt, uzturēt un piedāvāt kā labu instrumentu, kas kopējam sektoram nāk par labu.
- Kur var sekot līdzi LAU veicamajiem darbiem?
- Šogad, lai uzlabotu satiksmes drošību un informētu ceļu lietotājus par posmiem, kuros konkrētajā brīdī norit darbi, pirmo reizi LAU bedru remontbrigādes un greideri tiešsaistē ir redzami LVC interaktīvajā kartē un aplikācijā Waze, kas iespējams, pateicoties LVC sadarbībai ar aplikācijas pārvaldītājiem. Lai to nodrošinātu, šovasar ar GPS esam aprīkojuši LAU tehniku.
- Viens no LAU pienākumiem ir arī ceļmalu atbrīvošana no atkritumiem.
- Jā, apmēram pusmiljonu eiro gadā mēs atņemam lietderīgākiem darbiem, lai koptu ceļmalas. Par pusmiljonu eiro mēs varētu, piemēram, noklāt ar dubulto virsmu 10 km ceļa vai biežāk veikt greiderēšanu, sakārtot ūdens atvades sistēmu.
- Atkritumi paši no sevis ceļu malās nerodas - tos tur izmet cilvēki, kas pa šiem ceļiem brauc un brēc, ka ceļi slikti.
- Atkritumu mazāk nekļūst. Uz autoceļiem ar vislielāko satiksmes intensitāti, A uzturēšanas klasi, mēs to darām vienreiz nedēļā - tīrām tvertnes, vācam atkritumus, taču vienalga saņemam sūdzības, ka kādā vietā tas nav izdarīts. Mūsu pieturvietu tvertnes tiek izmantotas sadzīves atkritumu izmešanai, stāvlaukumos ceļmalās tiek izmesti arī būvgruži. Tā ir mūsu visu kopējā problēma. Stāvlaukumos šī iemesla dēļ atkritumu tvertnes ir novāktas, taču cilvēkus tas neattur savus atkritumus vienalga atstāt. Problēma nemazinās, savākto atkritumu apjoms ir konstants.
- Vai Latvijā vispār eksistē tāda juridiskā norma vai normas, kas aizliedz darīt to, ko jūs nupat uzskaitījāt? Ja ir aizliegums, tad kādi ir sodi, un vai tiešām nav iespējams panākt, lai tie vismaz kādreiz tiktu izmantoti?
- Par vides piesārņošanu un piegružošanu ir noteikts administratīvais sods. Privātpersonām naudas sods ir no 70 līdz 700 eiro, juridiskajām personām no 350 līdz 2900 eiro. Pirmkārt, mēs aicinām nemēslot ceļmalās, un, otrkārt, cilvēkus, kuri redz, ka tiek veikta atkritumu izmešana tam neparedzētās vietās, par to informēt atbildīgās institūcijas.
- LAU aprūpē esošie Latvijas valsts ceļi ir tikai trešā daļa no ceļu tīkla Latvijas valstī. Līdz ar to nedrīkst uzlikt jums atbildību par visu to, ko cilvēki domā un runā par ceļiem Latvijā, bet vai varam teikt, ka valsts rāda piemēru citiem ceļu īpašniekiem, kā rūpēties par ceļiem?
- Vienmēr var izdarīt labāk, un vienmēr kāds būs neapmierināts. Tomēr uzskatu, ka valsts ceļu tīkls tiek uzturēts pietiekami kvalitatīvi. Mūsu mērķis ir vēl efektīvāk un saimnieciskāk veikt ikdienas uzturēšanas darbus, lai pieejamā finansējuma ietvaros paveiktu vairāk.