Valdības akceptētais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvais ziņojums par Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējumu ir neprofesionāls un ir balstīts tikai uz pašvaldību vadītāju aptauju, - tādu viedokli šodien preses konferencē pauda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"), norādot, ka ziņojumā pietrūkst sociālekonomiskās situācijas analīzes.
Lembergs uzsvēra, ka, pirmkārt, saskaņā ar valdības rīcības plānu Edmunda Sprūdža (RP) vadītajai ministrijai šāds ziņojums bija jāiesniedz valdībā pusgada laikā, bet līdz ziņojuma iesniegšanai pagājis gads: "Līdz ar to valdības loceklis ir klaji ignorējis valdības doto uzdevumu. Man ir retorisks jautājums Ministru prezidentam - kāds sods būs ministram par nedisciplinētību?"
"Otrkārt, ziņojums ir absolūti neprofesionāls. Tas bāzējas uz pašvaldību vadītāju aptauju, bet tajā absolūti nemaz nav sociālekonomiskās situācijas un tās izmaiņu analīzes," norādīja Lembergs.
Tas, ka ziņojumā ietverts pašvaldību vadītāju viedoklis, ir atbalstāmi, taču tam nevajadzētu aizņemt vairāk par 10% no ziņojuma satura, uzskata Lembergs. "Visam pārējam jābūt balstītam uz sociālekonomisko analīzi, jo sociālekonomiskā attīstība vai depresija raksturo to vai citu parādību un veikto pasākumu efektivitāti. Pie tam viens pasākums nedod pozitīvu vai negatīvu efektu - to dod tikai pasākumu komplekss. Līdz ar to no šī ziņojuma nekādus pamatotus secinājumus izdarīt nav iespējams," uzskata Lembergs.
Lembergs gan piekrīt, ka pašreizējais pašvaldību skaits un to izmēri ir nepamatoti, "bet te jāpierāda tā sociālekonomiskā nepamatotība".
"Pēc 10 ballu sistēmas Sprūdžs savu darbu ir veicis uz 1,5 ballēm," vērtē Lembergs.
Kā ziņots, valdība vakar akceptēja VARAM informatīvo ziņojumu par Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējumu un atbalstīja ministrijas ieceres par turpmāko rīcību saistībā ar pašvaldību apvienošanu.
Marta sākumā VARAM publiskoja Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējumu, kurā bija teikts, ka reformu rezultātā ir izveidotas pēc iedzīvotāju skaita lielākas pašvaldības, kam ir lielākas budžeta un infrastruktūras iespējas, kā arī ir izveidotas lielākas pašvaldības, kuras sekmīgāk spēj piesaistīt privātās un publiskās investīcijas, tostarp arī Eiropas Savienības fondu finansējumu.
Tomēr vienlaicīgi ministrija norādīja uz problēmām - ir saglabājušās vairākas problēmas, ar kurām mazās pašvaldības cīnījušās arī pirms administratīvi teritoriālās reformas. Piemēram, daudzām mazajām pašvaldībām nodokļu ieņēmumi ir pārāk mazi, bet administratīvie izdevumi - pārāk lieli, iespējas piesaistīt investīcijas - nelielas. VARAM secinājusi, ka valstī joprojām ir 36 novadi ar iedzīvotāju skaitu, kas mazāks par 4000, kas ir trešā daļa no visiem novadiem.
Šis izvērtējums, tāpat arī ministrijas tālākās ieceres par pašvaldību turpmāku apvienošanos, lai valstī tiktu izveidotas 30 teritoriālās vienības, nav guvušas viennozīmīgu atbalstu no nozares. Piemēram, Latvijas Pašvaldību savienība šo izvērtējumu nodēvējusi par nekvalitatīvu, kā arī kritizē plānus par turpmāku pašvaldību apvienošanos. Savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis, tiekoties ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu, (RP) norādīja, ka vērtējums ir nekvalitatīvs, jo neatbild uz galvenajiem jautājumiem, piemēram, vai nomales kļuvušas apdzīvotākas, vai nomales pašvaldību iedzīvotāju labklājība ir palielinājusies, vai pēc reformas ir parādījusies nauda ceļiem. Ja būtu atbildēts uz šiem jautājumiem, tad varētu pateikt, vai reforma iet pareizajā virzienā.