Nomainot Privatizācijas aģentūras (PA) valdi, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts parāda, ka pēdējā laikā populārajiem saucieniem par uzticības zaudēšanu iespējamas reālas sekas.
Vakar no Ekonomikas ministrijas kā «brīvs cilvēks» ar cerībām, ka viņas «uzkrātā pieredze noderēs», iznāca Iveta Zalpētere, tobrīd jau bijusī PA valdes priekšsēdētāja. Tikko bija beigusies valsts a/s Privatizācijas aģentūra akcionāru sapulce, kurā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts kā vienīgais uzņēmuma akcionārs bija nolēmis atlaist no darba I. Zalpēteri un visu PA valdi ar formulējumu, ka valde zaudējusi darba devēja uzticību.
I. Zalpētere patiešām ir uzkrājusi lielu pieredzi valsts iestādēs, kas viņai noderēja jau iepriekšējā reizē, kad nācās zaudēt darbu. Arī tad varēja runāt par uzticības zaudēšanu, jo faktiski viņas vadītās Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pastāvēšanas bezjēdzība bija kļuvusi pārāk saskatāma – nenoslēpjama ne ar kādiem saukļiem par bērniem, kādus nemitīgi atkārto politiķi un partijas. Savu pieredzi viņa paguva nodot bērnu un ģimenes lietu ministram Valdim Dombrovskim apmaiņā pret PA valdes priekšsēdētājas vietu. Tagad V. Dombrovskis liek šo pieredzi lietā, vadot Demogrāfijas lietu padomi, par kuras sekretariātu tiek izmantota Labklājības ministrija. Šī konstrukcija kopš savas izveidošanas ir tikpat rīcībnespējīga (bet valsts naudu izšķērdēt spējīga) kā kādreizēja Bērnu un ģimenes lietu ministrija.
I. Zalpēteres publiski zināmie panākumi ir tikai atalgojuma paaugstināšana pašai sev. 2007. gada 14. martā Neatkarīgā atstāstīja I. Zalpēteres žēlošanos par iestādes grūtībām aizpildīt savas štata vietas, tāpēc viņai ar savu 1454 latu pamataldziņu nākoties strādāt arī sava neesošā vietnieka vietā par +573 mēnesī. Tik milzīgs darba apjoms attaisnojot viņas gadumijas prēmijā saņemtos 4730 latus. Ar mazo aldziņu un piemaksām viņa gan ilgi nepalika, bet panāca savas pamatalgas dubultošanu. Nederīgās iestādes likvidēšana viņai deva kompensāciju 12 099,23 latu apmērā (I. Zalpētere precizē, ka lielāko daļu summas devusi kompensācija par neizmantotiem atvaļinājumiem). Tas notika 2009. gada vasarā, kad valsts dzīvoja no vienas Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas aizdevuma porcijas līdz nākamajai un pabeidza gadu ar deficītu virs miljarda latiem, kuru (pamatsummas) atdošana nav paredzama tagad Latvijā dzīvojošo cilvēku dzīves laikā. Tā vietā viņiem nāksies procentu maksājumos atdot kreditoriem vairāk nekā arī tos 12 tūkstošus latu, kurus no aizdevumiem saņēma ne jau nodokļu maksātāju kopums, bet viena pati I. Zalpētere.
Par viņas vienīgo ministrijas laikā paveikto darbu dažkārt tiek nosaukta Uzturlīdzekļu garantijas fonda izveidošana. Apgalvojums ir nepamatots. Pirmkārt, fonda veiktie maksājumi ir tik niecīgi, ka nekādas garantijas bērnu uzturēšanai nedod. Otrkārt, maksājumi ir niecīgi arī tāpēc, ka nauda tiek izšķērdēta ierēdņiem – veselas iestādes uzturēšanai viena maksājuma dēļ. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra tajā pašā laikā veic apmēram piecdesmit līdzīgu sociālās apdrošināšanas un palīdzības veidu izmaksas.
Pārejot no likvidētās ministrijas uz PA, I. Zalpētere piekrita strādāt par oficiālo atalgojumu mazliet virs pāris tūkstošiem latu mēnesī. PA preses pārstāvis Guntis Kārkliņš pavēstīja, ka tagad atlaišanas pabalstu I. Zalpēterei noteikšot akcionāru sapulces lēmums, kura pilnais teksts vēl nav zināms. D. Pavļuts norādīja, ka, pēc viņa pārliecības, darba devēja uzticību zaudējušajai
I. Zalpēterei nepienāktos vispār nekāds pabalsts, bet viņš neapgalvoja, ka Latvijas likumi un pirms viņa slēgtais darba līgums ar I. Zalpēteri to pieļaus.
D. Pavļuts teicās nezinām, ko par I. Zalpēteres atlaišanu domā viņas kādreizējais audzēknis un vienlaikus aizbildnis V. Dombrovskis. To neizdevās uzzināt arī Neatkarīgajai, kas jau pagājušajā nedēļā pāradresēja tieši premjeram I. Zalpēteres publisko palīgā saucienu: «Zalpētere aicina Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) pievērst īpašu uzmanību situācijai, kas radusies starp Pavļutu un PA, ņemot vērā, ka aģentūras pārvaldībā ir tādi nozīmīgi uzņēmumi kā Citadele, Reverta, Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons.» Premjers aizšmauca no Latvijas un atstāja savu preses sekretāru Mārtiņu Panki tepat žēlojoties, ka premjers ne tikai viņu vairs neņem uz ārzemēm (kādreiz ņēma), bet arī nedarot zināmu, ko atbildēt uz šo un citiem jautājumiem.
I. Zalpētere sauca palīgā, kad D. Pavļuts bija pēc likumā noteiktas procedūras nosūtījis pats sev publisku uzaicinājumu uz akcionāru sapulci ar darba kārtību par PA valdes locekļu skaita samazināšanu. Tā iezīmējās fināls laikus sāktiem manevriem, par kuriem Neatkarīgā informēja šā gada 25. maijā: «Skandālu apritē atgriežas PA – tās darbinieku sūdzības pārbaudīšot Valsts darba inspekcija un Ekonomikas ministrijas uzsūtīti auditori.» Tajā brīdī aktuāli bija pieņēmumi ne tikai par I. Zalpēteres, bet arī par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora Andra Ozola atlaišanu. A. Ozols savu palikšanu amatā nokārtoja aizkulisēs, I. Zalpētere to nespēja ne ar sarunāšanu, ne skandalēšanu. Tomēr optimismu viņa nezaudē un sola, ka «jūs par mani vēl dzirdēsiet».