Plāno samazināt iebraukšanas maksu autoostās
Valdība konceptuāli atbalstījusi Satiksmes ministrijas (SM) un VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD) sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas paredz sekmēt autoostu darbības pilnveidošanu.
Izstrādātajā ziņojumā ietverta virkne priekšlikumu, kas veicinātu autoostu sistēmas efektīvāku darbību, samazinot ekspluatācijas, uzturēšanas un iebraukšanas izmaksas.
Tā kā vairākos gadījumos autoostu pakalpojumu izmantošana ir neefektīva un zaudējumus nesoša, līdz ar to viens no ziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem ir pārskatīt un definēt kritērijus būvēm, kurām valsts uzskata par nepieciešamu saglabāt autoostas statusu.
Dažkārt reisu atiešanas laikā autoostas ir slēgtas, piemēram, vēlu vakaros vai agri no rīta, tad autoosta pēc būtības nepilda tai paredzēto sabiedriskā transporta infrastruktūras mezgla funkciju, bet funkcionē kā vienkārša pieturvieta, taču maksa par iebraukšanu autoostas teritorijā no pārvadātāja tiek iekasēta pilnā apmērā. Šāda neracionāla līdzekļu izlietošana vēlāk noved pie atsevišķu reisu slēgšanas un pakalpojumu samazināšanas pasažieriem. Pašvaldības šajos gadījumos bieži uzstāj saglabāt autoostas statusu, lai gan pasažieru apmaiņu būtu iespējams veikt labiekārtotās pieturvietās.
SM ziņojumā ietverts arī priekšlikums noteikt autobusu iebraukšanas maksas autoostās, nosakot minimālo pakalpojumu apjomu, kas tiks apmaksāts no valsts budžeta. Lai arī pēdējo 3-4 gadu laikā gan SM, gan ATD ir mēģinājušas ar autoostu valdītājiem risināt jautājumu, lai samazinātu iebraukšanas maksas autoostās, taču tās joprojām ir nesamērīgi augstas - robežās no 0,50 līdz pat 8,39 Ls par katru iebraukšanas reizi (salīdzinājumam: Igaunijā no 1,5 līdz 2 EUR, Lietuvā - no 0,5 līdz 2 EUR par katru reizi).
Ziņojumā minēts, ka, pamatojoties uz 2011.gada finanšu rezultātiem, no valsts budžeta dotācijas zaudējumu segšanai kopā pasažieru regulārajiem pārvadājumiem tika pārskaitīti 51.4 milj. Ls, t.sk., pa dzelzceļu - 22,3 milj. Ls, bet ar autobusiem 29,1 milj. Ls apjomā. Savukārt sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju, kas apkalpo reģionālos starppilsētu un reģionālos vietējās nozīmes maršrutus, izdevumi par autoostas sniegtajiem pakalpojumiem veidoja ap 3,03 milj. latu, t.sk., maksājumi par biļešu izplatīšanu 0,57 milj. Ls, bet maksa par autobusu iebraukšanu autoostās 2,46 milj. Ls. Tas nozīmē, ka autoostām pārskaitītie līdzekļi no sabiedriskā pakalpojuma sniedzējiem autopārvadājumu jomā piešķirtā finansējuma sasniedza aptuveni 10,4 %.
Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu jāmaina pašreizējā autoostu izmaksu segšanas kārtība, kad dotāciju veidā no valsts budžeta tiek segti praktiski visi autoostu izdevumi. Autoostām jākļūst par patstāvīgām komercstruktūrām un jābūt vairāk ieinteresētām sniegto pakalpojumu klāsta paplašināšanā, jo nereti tas aprobežojas tikai ar biļešu tirdzniecību un naudas iekasēšanu par autobusu iebraukšanu autoostās.
Valstij turpmāk būtu jāsedz tikai tās izmaksas, kas saistītas, piemēram, ar perona izmantošanu pasažieru iekāpšanai autobusā vai izkāpšanai no tā, pasažieriem nepieciešamās informācijas par autobusu pienākšanas-atiešanas laikiem izvietošanu, kā arī, iespējams, daļu platības no uzgaidāmās telpas dotēšanu.
Ziņojumā uzsvērts, ka arī pašvaldībām būtu jāiesaistās autoostu darbības efektivitātes celšanā un jāizstrādā nepieciešamā finansējuma aprēķināšanas un sadales metodika starp pašvaldībām autoostu sniegto pakalpojumu apmaksai no valsts budžeta līdzekļiem.
Tā kā līdz šim no valsts budžeta iedalīto finanšu līdzekļu administrēšana, sadale un piešķiršana sabiedriskajam transportam ir bijusi ATD kompetencē, savukārt SM veikusi autoostu reģistrāciju vienotā reģistrā, turpmāk, lai efektīvāk veiktu vienotu autoostu reģistrāciju un to darbības sistemātisku uzraudzību, kā arī tām paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanu, SM rosina normatīvajos aktos kā atbildīgo institūciju noteikt ATD.
Izstrādātie priekšlikumi vēl ir jāietver Ministru kabineta grozījumu normatīvajos aktos un jāapstiprina valdībā.