Lauksaimnieki un ZM nespēj vienoties par izmaiņām eksportējamo liellopu sertifikācijas apmaksā

Tikmēr ministrija noraidījusi lauksaimnieku piedāvājumam tās rosināto izmaiņu vietā palielināt stundas likmi par Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektora darbu.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja ZM Veterinārā un pārtikas departamenta vecākā eksperte Linda Gurecka, iepriekš ministrija rosināja ieviest 6,15 eiro cenu par sertifikāciju vienam liellopam, sākot no trīs mēnešu vecuma. Savukārt šodienas sanāksmē tika piedāvāts noteikt šo maksu 5,30 eiro apmērā. Tādas izmaiņas gan būtu iespējamas tikai tad, ja sertifikācijas maksa tiktu attiecināta arī uz liellopiem līdz trīs mēnešu vecumam. Iepriekš bija plānots turpināt tiem piemērot stundas likmi.

Vienlaikus viņa atzina, ka pie vienota slēdziena ministrija ar nozares pārstāvjiem nespēja nonākt, jo ZM uzskata, ka sertifikācijas maksa jāpiemēro par katru dzīvnieku, nevis stundu darbu, kā tas ir patlaban, bet lopkopības nozares pārstāvji, lai gan piekrīt, ka sertifikācijas faktiskās izmaksas ir augušas un sertifikācijas maksai jāpieaug, uzskata, ka sertifikācijas maksai jāsaglabā stundas likme.

ZM ieskatā sertifikācijas izmaksas par stundas darbu ir grūtāk aprēķināt, jo inspektors darbu veic ne tikai uzņēmumā uz vietas, bet uz uzņēmumu ir arī jānokļūst, iepriekš jāpārbauda dzīvnieku datubāzes, kā arī jāveic citi darbi. Savukārt sertifikācijas izmaksu aprēķins par vienu lopu ir daudz skaidrāks un saprotamāks, jo ir vieglāk saprast, cik dzīvnieki ir nokontrolēti un cik lielu samaksu jāpieprasa.

Precizēto regulējuma izmaiņu variantu paredzēts saskaņot ar ministrijas vadību. Gurecka prognozē, ka jauns kompromiss netiks sasniegts, jo iesaistīto pušu viedokļi ir pārāk atšķirīgi, tāpēc precizēto izmaiņu variantu varētu iesniegt Ministru kabinetā (MK).

Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Jakovickis aģentūrai LETA norādīja, ka pirmdienas tikšanās rezultāts nav apmierinošs. Nozares pārstāvji bija gatavi nonākt pie kompromisa risinājuma, palielinot stundas likmi par PVD inspektora darbu, bet ministrijas pārstāvji šādu kompromisu neatbalstīja.

Viņš uzsvēra, ka ministrijas piedāvātais risinājums - eksporta nodokļa vai sertifikāta ieviešana par vienu dzīvnieku gan piena teļiem līdz trīs mēnešu vecumam, gan liellopiem no trīs mēnešu vecuma, biedrībai nav pieņemams, jo būtiski ietekmēs Latvijas lopkopju konkurētspēju eksporta tirgū Baltijā.

Jakovickis akcentēja, ka Lietuvā un Igaunijā nav jāmaksā par katra lopa sertificēšanu. Lietuvā eksporta sertifikāta izsniegšana izmaksā 70 eiro, savukārt Igaunijā - 23 eiro, bet Latvijā viens sertifikāts, atbilstoši ministrijas virzītajām izmaiņām, vienam uzņēmumam izmaksās no 400 līdz 600 eiro. Tāpat piena teļu gadījumā, kad vienlaicīgi tiek sertificēti līdz 300 lopiem, viena sertifikāta izmaksas sasniegs līdz 1800 eiro, kamēr, piemēram, Lietuvā par šādu sertifikātu izmaksas būtu tikai 70 eiro.

Rezultātā Latvijas lopkopjiem būtiski pieaugs pašizmaksa par vienu lopu un tā vietā, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju eksporta tirgū ZM virzītais projekts to samazinās.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis pauda, ka lauksaimnieki neprotestē pret izmaksu celšanu, bet iebilst pret jauno aprēķinu kārtību. Sanāksmē lauksaimnieki uzsvēra nepieciešamību sertifikācijas izmaksas rēķināt pa stundām, nevis vienībām, bet ministrijas viedoklis bija pretējs.

Viņa ieskatā šajā jautājumā nepieciešams nonākt pie kompromisa un sertifikācijas izmaiņas nevajadzētu virzīt uz MK nesaskaņotas. Tāpēc nepieciešams turpināt sarunas un vajadzētu nonākt pie risinājuma, kur sertifikācijas izmaksas tiek rēķinātas ar stundas likmi, nevis par vienu dzīvnieku.

Tomēr LOSP valdes priekšsēdētājs atzina, ka ministrijas pārstāvji ir solījuši turpināt meklēt kompromisu.

Jau ziņots, ka Gaļas liellopu audzētāju biedrība otrdien, 3.decembrī, rīkoja protesta akciju pie ZM ēkas saistībā ar ministrijas virzītajām izmaiņām regulējumā, palielinot maksājumus PVD.

Pēc organizācijā vēstītā, Gaļas liellopu audzētāju biedrība pie ZM ēkas izgāza mēslu kaudzi, kā arī izvietoja vairākus plakātus ar saukļiem.