Līdz pašvaldību vēlēšanām atlicis nedaudz vairāk par gadu. Rīgā nule kā nodibināta jauna partija Gods kalpot Rīgai!, kuras vadītājs ir pazīstamais politiķis Andris Ameriks. Par jaunās partijas politiku un Rīgas aktualitātēm šī Neatkarīgās intervija ar Andri Ameriku.
– Jūs apgalvojat, ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās jūsu partija iegūs trešdaļu mandātu. Taču, kā teiktu krievu teātra tēvs Konstantīns Staņislavskis: «Neticu!» Tiešām domājat, ka jūsu partijai tas ir pa spēkam?
– Paskatīsimies. Ir vēl gads un divi mēneši. Šī tiešām ir unikāla organizācija, un tās optimisms balstās uz to, cik liela vilšanās ir tā saucamajā lielajā politikā. Notiek it kā reformas no Zilupes līdz Grobiņai, taču cilvēki neredz līdzdalības jeb sevis sadzirdēšanas efektu. Notiek reformas, bet cilvēki neredz, kā tas attieksies uz konkrētu cilvēku – ne tikai Rīgā, bet daudz kur citur. Tikmēr lokālpolitika kļūst aizvien saprotamāka, mīļāka. Tas pievelk cilvēkus. Cilvēks arī par valsti spriež pēc tā, vai viņam mājas priekšā ir bedre, ir vai nav bērnudārzs. Viņš saka: «Tā valsts man nespēj nodrošināt dzīves kvalitāti.» Bet patiesībā dzīves kvalitāte ir atkarīga no tās vietas, kur viņš pats dzīvo. Es šodien gribu teikt, ka man ir būtiski runāt nevis par lielām politiskām peripetijām, kas, protams, arī ir svarīgi Saeimas līmenī, valdības līmenī, bet runāt par konkrētām lietām, ar kurām daudzus gadus esmu strādājis. Man it kā bija iespēja atmest visam ar roku, taču es neesmu vēl pensijas vecumā. Līdzīgi kā es domā daudzi – arī viņi negrib pensijā. Pusotra mēneša laikā vairāk nekā 700 cilvēku ir nolēmuši piedalīties, iesaistīties jaunās partijas darbā.
– Vienai daļai publikas domu gājiens varētu būt tāds: partija Gods kalpot Rīgai! ir tā pati Šlesera reformu partija jeb LPP/LC Rīgas nodaļa. Vai tas atbilst patiesībai, vai arī ir kā citādi?
– Nuja, tā jau runā, ka Ameriks esot iznācis no Aināra Šlesera ēnas. Taču Ameriks bija politikā pirms Šlesera, Šlesers ir jau projām, bet Ameriks joprojām ir politikā. Tad kurš no kā ēnas ir iznācis?
Neesam mēs nekāds vecās partijas restarts vai
klons – vairāk nekā puse no 300 partijas dibinātājiem nekad iepriekš nav bijuši nevienā partijā. Protams, sabiedrība un žurnālisti redz tos, ko jau pazīst, taču kvalitatīvi Gods kalpot Rīgai! ir cita organizācija.
– Taču 11 no 12 LPP/LC Rīgas domes deputātiem ir pievienojušies Gods kalpot Rīgai!.
– Jā, ikviens no viņiem ir tiesīgs izvēlēties, iet pensijā vai strādāt.
– Kurš no 12 nepiedalījās partijas dibināšanā?
– Dakteris Jānis Zaržeckis. Bet tikai tāpēc, ka viņam tajā laikā bija prakse Šveicē. Arī viņš ir mūsējais.
– Ko šī partija nozīmē? Ko tā grib? Kur tās vieta būs politiskajā spektrā – kreisa, labēja?
– Es domāju, ka tā ir vēl viena unikalitāte, ja apskatāmies, kas ir šī organizācija. Mums pamatdokuments ir Rīgas attīstības plāns līdz 2025. gadam. Tas nevar būt ne kreiss, ne labējs, bet tas ir par to, kā cilvēki redz Rīgu nākotnē. Tā ir saimnieciska jeb komunālpolitika. Daudzi ir piedzīvojuši vilšanos, kad bija cerības uz Zatlera Reformu partiju. Taču šī partija sāka tasīt kūleņus. Pret tā saucamo lielo politiku ir alerģija, piesardzība. Taču cilvēku vēlme kļūt sadzirdētiem nav mainījusies. Šī partija – Gods kalpot Rīgai! – ir domāta tam, lai cilvēku viedoklis tiktu ņemts vērā, lai viņus aktivizētu.
Asfalts vai skola nevar būt ne kreisa, ne labēja. Ja nebūtu tādi spēles noteikumi, ka tikai politiskas organizācijas var startēt vēlēšanās, tad, iespējams, šī partija nemaz nebūtu veidota kā partija, bet būtu palikusi sabiedriskas organizācijas statusā. Taču spēles noteikumi ir tādi, ka, lai savus priekšlikumus realizētu vai attīstības programmu realizētu, ir jāpiedalās viedokļu sacensībā ar politiskas partijas palīdzību.
– Kas jūs esat?
– Mēs esam Rīgas patrioti.
– Latviska vai krieviska partija?
– Rīga ir tik daudznacionāla jau kopš savas dibināšanas, un arī šodien nekas daudz nav mainījies. Mūsu prioritāte nav nacionāli jautājumi, mūsu prioritāte ir saimnieciski jautājumi.
– Vai partiju varēs saukt par Amerika partiju?
– Tā nav Amerika partija. Es cenšos pulcināt cilvēkus, kas ir gudrāki par mani. Es neveidoju šo partiju sava ego, savu ambīciju līmenī. Man nav ambīciju taisīt partiju, kas noteiks valdības sastāvu vai Saeimas valdošo koalīciju. Manas ambīcijas ir izveidot komandu, kas varētu radīt pievienoto vērtību lokālā līmenī. Jā, topošās partijas nosaukumu Gods kalpot Rīgai! es izdomāju. Sākumā man bija doma nosaukt to vienkārši par Rīgas partiju, taču viena cita politiska organizācija pasteidzās pa priekšu.
Mēs visi strādājam – kurš vada autobusu, kurš māca bērnus skolā, kurš būvē namus, taču mūsu kopīgā doma ir kalpot šai pilsētai, kurā dzīvojam, izdarīt mazliet vairāk nekā savā ikdienas darbā. Šī doma – izdarīt mazliet vairāk, kalpot savai pilsētai – ir aizkustinājusi daudzus, tāpēc mums ir vairāk nekā 700 dibinātāju, kas vēlas piedalīties.
– Kad Gods kalpot Rīgai! būs iekļuvusi nākamajā Rīgas domē, ar ko biedrosities? Vai būs kādas sarkanās līnijas?
– Es jau kongresā teicu, ka, ņemot vērā, ka mūsu programma ir Rīgas attīstībai, mēs esam nevis pret, bet par sadarbību – ar Saeimu, ar valdību, ar ikvienu partiju un politisku spēku, ja redzam tajā partneri Rīgas attīstībai. Mums nav sarkano līniju.
Pašlaik strādājam kopā ar Nilu Ušakovu. Šis ir trešais domes sasaukums, kurā esmu ievēlēts, un varu salīdzināt to, kā ir tagad un kā bija agrāk. Šis sasaukums, remontējot skolas, bērnudārzus, dzīvojamās mājas, ir izdarījis tik, cik divi iepriekšējie sasaukumi kopā. Tas gan laikam ir tāpēc, ka mūsu sadarbība ir ļoti konstruktīva. Agrāk, kad domē bija ievēlēts daudz dažādu partiju, bija grūti par kaut ko vienoties – kad vieni teica jā, tad otri nē. Tagad ir vieglāk, vienkāršāk strādāt. Remontējam gan latviešu, gan krievu skolas.
– Vai vēlēšanās startēsiet ar savu atsevišķu sarakstu, vai arī ar kādu citu kopā?
– Par to lemsim rudenī kongresā.
– Kā jums izdevās iesaistīt partijā Pensionāru federācijas vadītāju Ainu Verzi, kura iepriekš bija stāvējusi malā un neparko nebija ievelkama kādā partijā?
– Godīgi teikšu, neesmu paguvis ar viņu tikties un aprunāties, bet tuvākajā laikā to noteikti izdarīšu.
Mūsu partijā ir iestājušies vēl vairāki cilvēki, kas ir autoritātes savā jomā un ar kuriem man nav pagaidām izdevies satikties un aprunāties. Piemēram, oftalmologs Igors Solomatins, Mazākumtautību konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, Latvijas Azerbaidžāņu kultūras centra padomes priekšsēdētājs, Rīgas klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs. Es domāju, šo cilvēku doma ir apmēram tāda pati kā man – pašlaik nedomāt par Saeimas vai valdības lietām, bet par to, kā strādāt Rīgai. Ir jau iepriekš bijušas šāda veida politiskās partijas – Ventspilī, Liepājā un citur, taču līdz šim nav bijušas tādas Rīgā.
– Uz kādām finansēm balstīsies jūsu partija?
– Pašlaik vēl esam reģistrācijas stadijā. Ļoti uzmanīgi skatīsimies, kas ir ziedotāji. Biedru naudas būs mūsu finansiālais pamats. Meklēsim atbalstu uzņēmējos.
– Ko jūs pārstāvat?
– Rīgas patriotus.
– Kas viņi ir – uzņēmēji, trūkumcietēji?
– Viņi ir rīdzinieki. Ir arī ne tikai rīdzinieki, partijā ir arī no Jūrmalas, Cēsīm, bet viņiem ir gods kalpot Rīgai. Cilvēks spriež par savu dzīves kvalitāti divās vietās – tur, kur dzīvo, un tur, kur strādā. Ir jau arī cilvēki, kas nodzīvo 50 gadus Rīgā un ne reizi nav bijuši Bolderājā. Rīgā ir 58 apkaimes – Bolderāja, Mežciems, Torņakalns un tā joprojām. Mēs gribam katrai no šīm apkaimēm parādīt tās vīziju, kāda būs tās attīstība – kad būs bērnudārzs, kad apzaļumošana. Ja neesi bijis Bolderājā un dzīvo Ķengaragā, tad grūti izteikt viedokli – vajag vai nevajag asfaltēt kādu ielu Bolderājā.
– Kāda būs Rīga pēc 10 gadiem?
– Pēc 10 gadiem visas ielas, kas pašlaik ir bez seguma, būs asfaltētas. Pašlaik ir 70 ielas, kas nav asfaltētas. Apgaismotas būs šīs ielas. Tuvāko divu gadu laikā nebūs problēmu ar bērnudārziem – nebūs vairs rindu. Ne tikai 6. tramvaja maršruts būs ar zemās grīdas tramvaju, bet arī 11. līnija un citas līnijas būs ar moderniem zemās grīdas tramvajiem.
– Pēc 20 gadiem?
– Mēs būsim īsta Baltijas metropole gan pēc iedzīvotāju skaita, gan pēc būtības.
– Atgriezīsimies šodienā. Ir pie varas koalīcija, kuras viena partija grasās reformēt ostas, atņemt varu pār tām pašvaldībai, privatizēt tās. Kā vērtējat šos plānus?
– Es domāju, ka, ja runā par pašvaldībām, tad par pašvaldībām lēmumus var pieņemt tikai tas, kurš kaut vai vienu sasaukumu ir bijis pašvaldības deputāts. Tāds, kurš nav izgājis cauri šim pašvaldību darbam, nevar lemt. Nevar operēt aklo zarnu, paņemot rokā mācību grāmatu. Nevar urbt zobus, ja pirms tam esi dzirdējis par to tikai teorētiski. Manuprāt, tas ir attiecināms uz ostu reformu. Kāds ir salasījies gudras grāmatas, saklausījies gudrus padomus, bet viņš nevar pats izstrādāt savu viedokli, viņš tur nav bijis, nav ar to nodarbojies. Varbūt tie viņa nodomi nav ļauni, viņam varbūt nav vēlmes kaut ko privatizēt, bet viņš pats nesaprot, ko dara.
– Vai mēs runājam par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu?
– Jā, par viņu. Šajos apstākļos, kas ir pašlaik, nopietns Latvijas ekonomikas pamats ir ostas, tie ir kravu apgrozījumu pieaugumi. Eksperimentēt ar to, paņemot mācību grāmatu – tagad pamēģināsim darīt citādi... Tas var nopietni iedragāt ekonomikas stabilitāti. Es pret to izturos negatīvi. Aicinu vēl piecas reizes aizbraukt uz katru ostu, iedziļināties pēc būtības lietā un tikai tad diskutēt. Šajā ziņā pareiza pieeja ir satiksmes ministram Aivim Ronim, kurš ir atbildīgs par šo jomu. Viņš klausās profesionāļos, kas strādā ostās. Ja netiks ņemts vērā profesionāļu viedoklis, tad auto brauks un lielā ātrumā ietrieksies stabā.
– Ir cilvēki, kas apgalvo, ka nekādas privatizācijas ieceres nav, taču Amerikas tirdzniecības palātas vēstulē ir skaidri un gaiši rakstīts ieteikums, ka vajag privatizēt ostas pārvaldīšanu. Vai piekrītat šādai domai?
– Lai arī šī palāta ir nosaukta Amerikas vārdā, nepiekrītu domai, ka vajag privatizēt ostas pārvaldīšanu. Tas ir dīvaini, ka viena sabiedriska organizācija grib apgriezt ar kājām gaisā daudzas lietas valstī. Manuprāt, ar šīs organizācijas nosaukumu un ar šo organizāciju kāds grib manipulēt ar sabiedrisko domu. Es esmu ticies ar ASV vēstnieci, kas daudzas reizes ir bijusi Rīgas ostā, jo caur Rīgas ostu iet kravas uz Afganistānu, esmu ticies arī ar citām ASV amatpersonām – ar oficiālām, nevis sabiedriskām organizācijām, un tās nav spiedušas, ka vajag ostu privatizēt. Oficiālas ASV amatpersonas ir ļoti pozitīvi vērtējušas gan ostas policija izveidi, gan vispār pārvaldi. Amerikas tirdzniecības palāta – tā ir sabiedrības maldināšana.
– Ir tāds advokātu birojs Spīgulis&Kukainis, kas ir Amerikas tirdzniecības palātas biedrs, un Igaunijā reģistrēta velkoņu firma PKL flote, kuru šis birojs pārstāv. Vai šie amerikāņi nav tie, kas virza idejas par ostu reformām? Varbūt Amerikas tirdzniecības palātas vēstule vispirms ir rakstīta latviski, pēc tam pārtulkota angliski un pēc tam atkal pārtulkota atpakaļ latviski?
– Šāda versija ir ļoti iespējama. Tur Amerikas palātā tiešām ir cilvēki ar ļoti latviskiem uzvārdiem.
– Pastāv lieli plāni Rīgas ostas darbību pārcelt uz Krievu salu. Kāpēc tas joprojām nenotiek?
– Latviskā garā esam radījuši problēmu trijās priedēs. 50 miljonu latu Eiropas līdzfinansējums šim projektam būtu Latvijas ekonomikai grandiozs ieguvums. Visas darbības šīs naudas apgūšanai esam veikuši, taču kašķēšanās turpinās starp būvniekiem – ir iesniegtas sūdzības, kuras atļauj Latvijas likumdošana, un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) pusgadu ilgā domāšana, neizlēmība pašlaik rada stresu. Pēdējais termiņš, kad jāpasaka rezultāts, ir 27. marts. Mēs ļoti ceram, ka vērtējums tiks sniegts. Ja tas būs pozitīvs, tad jau 28. martā esam gatavi slēgt līgumu par būvniecības uzsākšanu. Valsts kase jau ir mums kontā ieskaitījusi 9 miljonus avansa maksājumu.
– Ļoti līdzīgs gadījums ir arī Dienvidu tilta trešā kārta. Tur arī notiek būvnieku strīdi un nekas nenotiek.
– Tieši tā. Likumi ļauj pārsūdzēt lēmumus. Tāpat notiek arī ar pasažieru vilcienu konkursu.
– Ir labi, ka var sū dzēties, taču paiet daudz laika...
– Līdz ar to mēs zaudējam. Labi pelna juristi un advokāti, bet zaudējam iespēju uzlabot dzīves kvalitāti pilsētā, zaudējam biznesa iespējas. Krievu sala ir vislielākais ekonomiskais projekts, kas tiek realizēts Latvijā. Tas ir saistīts ar dzelzceļa infrastruktūru, ar pārbūvi Pārdaugavā. Satiksmes ministrs Aivis Ronis ir teicis, ka jau marta beigās tiek izsludināts projektēšanas un būvniecības konkurss par Bolderājas dzelzceļa mezgla pārbūvi. Tātad būs astoņi sliežu ceļi, kas dos lielu iespēju nākotnē konkurēt. Un, ja nav šī Krievu sala, tad nekāda lāga konkurence ar citām pilsētām nesanāk.
– Kas ir pie vainas, ka projekti virzās tik lēni?
– Es ceru un gribu domāt, ka tam ir objektīvi iemesli.
– Šobrīd valdībā daudz tiek runāts, bet maz darīts saistībā ar sarežģīto demogrāfisko situāciju valstī. Liela emigrācija, katastrofāli zemi dzimstības rādītāji. Vai ir kādi plāni, ko Rīga var darīt demogrāfiskās situācijas uzlabošanā?
– Rīgu nevar, protams, skatīt atsevišķi no valsts politikas, bet šobrīd ir redzams, ka ilglaicīgā valdošās koalīcijas tā saucamā konsolidācijas politika, ar ko tā mīl lepoties Vienotības politiķi, ir devusi savus rūgtos augļus – Latvija izmirst. Mēs ļoti daudz domājam par to, kā noturēt cilvēkus Rīgā un līdz ar to arī Latvijā. Rīgā ir zemākais bezdarba rādītājs valstī, un ir mērķis to samazināt vēl vairāk, radot pievilcīgas iespējas uzņēmējiem strādāt Rīgā. Šobrīd notiek darbs pie ģimenes atbalsta programmas izstrādes, kurā, tiekoties ar nevalstiskajām organizācijām, meklējam visaktuālākos jautājumus, kas skar rīdzinieku ģimenes. Vecākiem viens no sāpīgākajiem ir sabiedriskā transporta jautājums. Jau tagad līdz 4. klasei bērni Rīgā brauc par brīvu, bet ar 1. septembri par brīvu brauks visi bērni līdz 12. klasei. Ģimeņu atbalsta programma ietvers arī pasākumus izglītības, brīvā laika, nodokļu un pabalstu jomās, kā arī akcentēs ģimenes vērtību nozīmīgumu, lai daudzbērnu ģimene nav sinonīms nabagiem, bet gan prieks un lepnums.