Neatbalsta nacionāļu vēlmi atteikties no uzturēšanās atļaujām par ieguldījumiem īpašumos

Parlaments šodien kārtējo reizi atteicies no apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) piedāvātajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredzētu atteikties no uzturēšanās atļauju izsniegšanas par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos.

Likuma izmaiņu ierosinātāji uzsvēra, ka līdz ar nekontrolētu nekustamo īpašumu pirkšanu Latvijā ieplūstot milzīgs neskaidras naudas daudzums, kas, turklāt, varot novest pie kārtējā nekustamā īpašuma cenu kāpuma. Nacionāļu pārstāvis Einārs Cilinskis debates uzsvēra, ka Latvijas Nacionālais attīstības plāns paredzot Latvijas attīstību ražošanas virzienā, iekams investīcijas nekustamajā īpašumā atņemot naudu citām nozarēm, jo spekulanti labprātāk iegulda līdzekļus ātrāk pelnošā nozarē.

Tikmēr ieceres oponenti norādīja, ka ārvalstu investīcijas nekustamā īpašuma segmentā radot jaunas darba vietas, ļaujot pelnīt vietējiem būvmateriālu ražotājiem, celtniekiem un arhitektiem. Tāpat nacionāļiem tika pārmests, ka VL-TB/LNNK savus priekšlikumus iesniedza bez saskaņošanas ar koalīciju, un premjers Valdis Dombrovskis (V) pirmdien tos lūdza atsaukt. Savukārt nacionālās apvienības valde vēlāk nolēma, ka priekšlikumi atsaukti netiks.

Jāatgādina, ka kopš 2010.gada 1.jūlija ir spēkā kārtība, ka Latvijā termiņuzturēšanās atļaujas var iegūt trešo valstu pilsoņi, kuri Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās iegādājušies vienu vai vairākus nekustamos īpašumus vismaz par 100 000 latu, vai citur Latvijā par 50 000 latu.

Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem līdz 2012.gada 8.februārim, pamatojoties uz šo regulējumu, apmierināti 730 iesniegumi, kopumā izsniedzot termiņuzturēšanās atļaujas 1775 personām, galvenokārt Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas, Uzbekistānas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais