Latvija ir pārsteigta par Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva paziņojuma saturu un formu saistībā ar Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmu, aģentūrai BNS pavēstīja Ārlietu ministrijā.
"Tas noteikti nav NATO un tās dalībvalstu izprovocēts. Mūsuprāt, NATO un Krievijas padomes Lisabonas 2010.gada vienošanās par sadarbību pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidē joprojām ir spēkā," norādījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Viņš uzsvēris, ka NATO un tās dalībvalstis no savas puses vairākkārt ir norādījušas, ka NATO pretraķešu aizsardzības sistēma ir aizsardzības sistēma, un tā nav vērsta pret Krieviju un nemazina tās stratēģiskās kodolatturēšanas spējas, bet gan domāta, lai aizsargātos no trešo valstu iespējamiem apdraudējumiem.
"No NATO un tās dalībvalstu puses sadarbības procesā visos līmeņos bijusi pilnīga atklātība, dalīšanās ar informāciju un konkrēti sadarbības priekšlikumi. Diemžēl tie nav raduši atsaucību Krievijas pusē," paudis ministrs.
Latvija apspriedīsies ar NATO partneriem, lai vienotos par tālākajiem soļiem un, cita starpā, 7.decembra NATO- Krievijas ārlietu ministru tikšanās laikā par šo tēmu diskutētu, informējis Rinkēvičs.
Krievija patur tiesības atteikties no tālākas atbruņošanās gadījumā, ja situācija ar Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmu attīstītos Krievijai nelabvēlīgi, trešdien paziņoja Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.
"Nelabvēlīgs situācijas attīstības gadījumā Krievija patur tiesības atteikties no tālākiem soļiem atbruņošanās jomā un attiecīgi bruņojuma kontroles jomā," sacīja Medvedevs, runājot par situāciju ar NATO valstu pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā. Viņa izteikumus no Krievijas prezidenta Piemaskavas rezidences Gorkos pārraidīja Krievijas telekanāli.
Medvedevs arī uzdeva Krievijas Aizsardzības ministrijai un bruņotajiem spēkiem iekļaut kaujas sastāvā raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmas radiolokācijas staciju Kaļiņingradas apgabalā un pastiprināt stratēģisko kodolspēku objektu piesegšanu.