Līdz gada beigām ministrijām vēl jāizlieto ~380 miljoni latu jeb 59% no gadam plānotā budžeta finansējuma ES fondu projektiem. Finanšu ministrija (FM) secina, ka joprojām lielākā daļa atbildīgo iestāžu nav spējušas sasniegt pašu iepriekš noteiktos finansējuma apguves plānus.
Līdz augusta beigām atbildīgās nozaru ministrijas ir apguvušas 84% no astoņiem mēnešiem plānotajiem budžeta līdzekļiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, informē FM ceturtdien, 29. septembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izskatītajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta izpildi šā gada astoņos mēnešos FM pārziņā esošo ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu ietvaros.
FM valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs pauž neapmierinātību par ES fondiem piešķirtā valsts budžeta finansējuma apguves gaitu: „Saskaņā ar 2010. gada augustā atbildīgo iestāžu iesniegtajām prognozēm ES fondu projektu īstenošanai 2011. gadā ministrijas bija apņēmušās apgūt ~903 miljonus latu, taču, FM kā vadošajai iestādei izvērtējot iepriekšējo gadu apguves pieredzi, 2011. gada budžetā ieplānoja 648,6 miljonus latu. Taču arī šo finansējumu atbildīgās iestādes nespēj veiksmīgi apgūt.”
Uz augusta beigām vislielākās plāna neizpildes bijušas Satiksmes ministrijai (SM) – 24,9 miljoni latu, smagnēji veicies arī Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) - 10,2 miljoni latu, Ekonomikas ministrijai (EM) - 5,7 miljoni latu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) - 4,4 miljoni latu un Tieslietu ministrijai - 2,3 miljoni latu. Vairākas ministrijas ir informējušas, ka nespēs izlietot tām pieejamos budžeta resursus līdz šā gada beigām, kas kopā rada iespējamos neapgūtos budžeta līdzekļus līdz 40 miljoniem latu.
Galvenie mērķu neizpildes iemesli bijuši problēmas iepirkumu jomā – pārkāpumi, kā arī pārsūdzības, kas bieži vien ir bijušas nepamatotas. Pārējie iemesli – sadārdzinājumi, kuru dēļ nevar savlaicīgi noslēgt līgumus par darbu izpildi, kā arī kavējumi darbu izpildē, nekvalitatīvi sagatavoti dokumenti no finansējuma saņēmēju puses, neprecīza plānošana u.c.
A. Antonovs mudina: „Ņemot vērā, ka šajā gadā atvēlētais finansējums 648 miljonu latu apmērā ir ievērojami lielāks nekā iepriekšējos gados, būtiski ir maksimāli izmantot šā gada budžeta sniegtās iespējas, protams, izmantojot līdzekļus atbilstoši un efektīvi. Atbildīgajām iestādēm ir pro-aktīvi intensīvi jāstrādā ar klientiem – finansējuma saņēmējiem, maksimāli ātri jāizskata projektu īstenotāju maksājumu pieprasījumi, kā arī ministrijām jāpārstrukturē līdzekļi starp projektiem un aktivitātēm, lai nodrošinātu budžetos jau esošā finansējuma izlietojumu pilnā apmērā!”
Valsts sekretāres vietnieks arī uzsver, ka ir svarīgi izvairīties no pagājušajā gadā novērotās tendences, ka reāla līdzekļu apguve tika atlikta uz gada pēdējiem mēnešiem. Lai gan situācija ir labāka nekā iepriekšējos gados, joprojām pēdējā ceturkšņa apjomīgais finansējuma atlikums ir visai vāja prakse.
Savukārt, vērtējot ministriju priekšlikumus ES fondu projektiem nepieciešamā valsts budžeta finansējuma apjomam 2012. gadā, FM kā vadošā iestāde analizēs 2011. gada un iepriekšējo gadu budžeta neizpildes.