Deputāti atbalsta atteikšanos no aizklātajiem balsojumiem Saeimā

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 13.jūlijā, skatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī, lai atteiktos no aizklātajiem balsojumiem par amatpersonām.

Aizklātos balojumus, ievērojot Satversmē noteikto regulējumu, plānots saglabāt, balsojot par Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātiem. Komisijas deputātu atbalsts likumprojektam bija vienbalsīgs.

„Aptaujas liecina, ka ievērojama sabiedrības daļa atbalsta atklātu balsošanu par Saeimas vēlētām amatpersonām. Lai gan Eiropas un citu pasaules valstu prakse ir dažāda, mana pārliecība ir, ka pēc iespējas vairāk vēlētājiem būtu jāuzzina Saeimas deputātu viedoklis,” norādīja komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.

Komisijas deputāte Dana Reizniece (Zaļo un zemnieku savienība) un Andris Šķēle ("Par labu Latviju") pauda šaubas, vai šis ir īstais laiks, ņemot vērā priekšvēlēšanu laiku.

"Tas ir neīstā laikā skatāms jautājums," sacīja Šķēle un piebilda, ka esot svarīgi novilkt robežu starp tautas un pūļa interesēm. Viņš uzskata, ka amatpersonu ievēlēšana atklātā balsojumā palielinās deputātu ietekmējamību, jo deputātiem ir jādod iespēja, citiem nezinot, izteikt viedokli – aizsargāt no partiju disciplīnas, no partiju ziedotājiem.

Savukārt Čepāne atbildēja, ka atklātos balsojumus pieprasa 80 procenti sabiedrības. Pēc Čepānes vārdiem, deputātam jābūt stingram mugurkaulam, lai runātu, ko domā. Komisijas vadītāja atsaucās uz Skandināvijas valstu pieredzi.

Lai īstenotu nepieciešamās reformas, komisija atbalstīja izmaiņas balsošanas kārtībā Saeimas sēdēs. Komisijas izstrādātais likumprojekts paredz, ka balsošana sēdēs notiek atklāti ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību vai ar vēlēšanu zīmēm, savukārt Satversmē noteiktajos gadījumos un kārtībā balsošana notiek aizklāti.

Tādējādi turpmāk Saeimā atklāti vēlēs Valsts kontrolieri, tiesnešus, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, Ģenerālprokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju un citas amatpersonas.

Par likumprojektu trīs lasījumos vēl jālemj Saeimai.

Latvijā

Valsts drošības dienests (VDD) 29. novembrī rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni par palīdzību Krievijas specdienestam pret Latviju vērstā darbībā, tā uzdevumā veicot Latvijai svarīgas piemiņas vietas apgānīšanu.

Svarīgākais