Likumprojekts par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju vēl arvien "iesprūdis" Saeimā

Saeima jau vairāk nekā pirms gada - pērnā gada jūnijā - nodeva izskatīšanai komisijās likumprojektu "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju", kura mērķis ir reabilitēt padomju režīma nelikumīgi represētās personas, kuru reabilitācija 90.gadu sākumā PSRS armijas klātbūtnes dēļ bija apgrūtināta.

Likumprojekta autori ir parlamenta deputāti Aleksandrs Kiršteins, Edvīns Šnore (NA), Igors Rajevs (AS), Raimonds Bergmanis (AS), Viktors Valainis (ZZS), Augusts Brigmanis (ZZS) un Rihards Kozlovskis (JV).

Pēc Kiršteina vārdiem, ņemot vērā, ka lielākā daļa represēto ir miruši, viņš aicina reabilitāciju pieņemt kā politisku paziņojumu.

Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve pauda, ka likumdevējs ir tiesīgs lemt paplašināt to personu loku, uz ko būtu attiecināma reabilitācija, un ministrija to pēc būtības atbalsta. Vienlaikus TM aicināja apsvērt grozīt esošo likumu, nevis veidot jaunu likumu, taču tam iebilda Saeimas juristi.

Likumprojekts paredz, ka reabilitē arī gan ārpus, gan Latvijas teritorijā tiesātos bijušos Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pilsoņus, kā arī šo personu pēcnācējus, kurus Latvijas okupācijas laikā PSRS nelikumīgi represēja Latvijas teritorijā. Tam iebilst Ģenerālprokuratūra. Prokuratūras pārstāve Lelde Burve pauda, ka prokuratūrai nav ne kapacitātes, ne finanšu līdzekļi, lai izvērtētu teju 2000 personu reabilitāciju.

Parlamenta juristi norādīja, ka likumprojektam ir finansiāla ietekme, jo atbildīgajām iestādēm radīsies papildu izmaksas.

Atbildīgās iestādes pauda bažas par dažiem likumprojektā iekļautiem noziegumiem, par kuriem, pieņemot likumu, personas tiktu reabilitētas. Piemēram, starptautisko lidojumu noteikumu pārkāpumi, bandītisms, masu nekārtības.

Likumprojektā skaidrots, ka 1990.gadā Latvijas Augstākā padome pieņēma likumu "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju", ar kuru reabilitēja personas, kuras bija represētas bez tiesu nolēmumiem vai notiesātas pēc Krievijas padomju republikas kriminālkodeksa likumā norādītiem pantiem.

Taču likuma pieņemšanas laikā Latvijā vēl atradās PSRS Bruņoto spēku daļas, darbojās Valsts Drošības komiteja un likumā nebija iespējams iestrādāt visus nepieciešamos krimināllikumu pantus, jo daudzas personas tika notiesātas armijas, iekšlietu karaspēka, valsts drošības karaspēka un citos kara tribunālos, kas bija tipiska okupācijas izpausme, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Lai atbilstoši Satversmes ievadā teiktajam realizētu okupācijas seku novēršanas politiku, jāreabilitē ne tikai nelikumīgi notiesātie, bet arī personas, kas noslepkavotas vai citādi represētas bez jebkāda tiesiska pamata, uzskata likumprojekta autori.