Bijušajai Saeimas deputātei un Satversmes tiesas tiesnesei Vinetai Muižniecei, pret kuru prokuratūra sākusi kriminālprocesu par dienesta viltojumu, ir visai lielas iespējas izvairīties no soda, ziņo LTV raidījums «de facto».
Šādu varbūtību raidījums pamato ar to, ka prokuratūrai ir visai maz laika, lai izmeklēšanu pabeigtu un protokola viltošanas konstatēšanas gadījumā sāktu kriminālvajāšanu – tikai nepilni trīs mēneši. Pēc tam šajā lietā iestāsies noilgums.
Iespējamā protokola viltošana notika pirms nepilniem diviem gadiem - 2009.gada septembrī. Krimināllikums paredz, ka par šo kriminālpārkāpumu noilgums iestājas pēc diviem gadiem. Proti, ja trīs mēnešu laikā prokuratūra nepaspēs savākt pierādījumus un uzsākt kriminālvajāšanu, Muižniecei par iespējamo protokola viltošanu būs izdevies izvairīties no atbildības.
Jāatgādina, ka tā dēvētā Muižnieces protokola lieta saistīta ar Saeimas Juridiskās komisijas sēdi pirms gandrīz diviem gadiem – 2009.gada 1.septembrī komisija sprieda, ko darīt ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierosinātajiem likumu labojumiem, kas paredz bargākus sodus par partiju finanšu pārkāpumiem. Sēdes audioierakstā dzirdams, ka deputāti atbalsta likumprojekta virzīšanu 1.lasījumā.
Līdz Saeimas zālei likuma labojumi gan nenonāca. «De facto» jau savulaik atklāja, ka Muižniece pašrocīgi uzrakstījusi tekstu, ar kādu jālabo sēdes protokols un likusi to darīt komisijas darbiniecēm. Rezultātā, protokolā atspoguļots pavisam pretējs komisijas viedoklis – likums it kā jāpārstrādā.
Savulaik intervijā Muižniece arī atzina, ka pašrocīgi rakstījusi tekstu, ar kuru lūgusi papildināt minētās sēdes protokolu. «Šis dokuments pilnīgi noteikti, es tikai nezinu, kur tas, no mana galda paņemts. Tad ir interesanti, protams. Bet jā, es šādu viedokli paudu komisijā un piedāvāju šo lietu kolēģiem apspriest un vaicāju komisijai vai piekrīt šādam risinājumam, kam piekrita,» iepriekš sacīja Muižniece.
Tolaik viņa arī noliedza komisijas darbinieču teikto, ka Muižniece likusi protokolu labot, sakot, ka «to nu es neņemtu tā apgalvot, to, ka es lūdzu pievienot un precizēt, tik tiešām protokols pie manis nonāc pēc kāda zināma laika, diemžēl tāda prakse ir, ka ne vienmēr nonāk uzreiz. Un tad, kad nonāca, mēs bijām šo jautājumu apsprieduši un es lūdzu šo te pievienot. Tas ir taisnība.»
Neviens no tā laika komisijas deputātiem gan nevarēja apstiprināt, ka pēc tam bijusi vēl kāda atkārtota lemšana par likuma labojumiem. Acīmredzot, iespējamu protokola viltošanu saskatījusi arī prokuratūra, kas šonedēļ uzsāka kriminālprocesu pret Muižnieci par dienesta viltojumu.
Likums par šādu pārkāpumu paredz arestu, piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām. Nenoliedzami tiesnesim pats bargākais sods būtu jau vainas pierādīšana vien, jo tas pārvilktu strīpu tiesneses karjerai.