Bičkovičs: Tieslietu padome dižas lietas nav paguvusi izdarīt, taču pie darba ķērusies sparīgi

Pērn izveidotā Tieslietu padome pie darba ķērusies ar lielu entuziasmu un savas kompetences ietvaros strādā veiksmīgi, lai gan dižas lietas vēl nav paguvusi izdarīt un tai trūkst resursu, piektdien Latvijas Radio atzina Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Uz jautājumu, vai uz Tieslietu padomi liktās cerības ir attaisnojušās, Bičkovičs atbildēja: "Es teiktu, ka Tieslietu padome visai sparīgi, ar lielu entuziasmu ķērusies pie savu pienākumu pildīšanas situācijā, kad Tieslietu padomes darbam finansējums ir nulle."

Viņš uzsvēra, ka Tieslietu padomei AT budžetā nav atvēlēti līdzekļi, taču ar Tieslietu ministriju (TM) izdevies vienoties par vienu no ministrijas līdzekļiem atmaksātu štata vietu, kurā esošais cilvēks pilda sekretāra pienākumus.

Dižas lietas gan padome nav paspējusi izdarīt, taču tas saistīts ar īso laiku kopš tās izveidošanas, norādīja AT priekšsēdētājs.

"Ņemsim vērā, ka nekādas dižas, lielas lietas vēl nav paspēts izdarīt kaut vai tāpēc, ka pagājušajā gadā ir nostrādāti burtiski tikai pāris mēneši. Un, protams, sākumā bija pirmie uzdevumi tikt skaidrībā un izstrādāt tīri tehniskas lietas, savas darbības reglamentu," klāstīja Bičkovičs.

"Daudz ir skatīti tā saucamie kadru jautājumi, kas ietilpst pašlaik Tieslietu padomes kompetencē, proti, tiesnešu apstiprināšana konkrētās tiesās, tiesnešu virzība pa karjeras kāpnēm gan pa horizontāli, gan pa vertikāli. Tie ir jautājumi, kas varbūt neprasa tādu padziļinātu analīzi un vērtējumu," viņš pastāstīja. Tāpat skatīts jautājums par optimālāku tiesnešu štata vietu izvietojumu pa tiesām, un acīmredzot pie tā drīz vajadzēs atkal atgriezties, koriģējot to atbilstoši situācijai.

Vairākas padomes sēdes veltītas arī jautājumam par tiesnešu atalgojumu.

Līdz ar to, viņaprāt, padome savas kompetences ietvaros strādā veiksmīgi. Jautājums esot tikai par to, kā organizēt padomes darbu, jo tās apstiprinātie projekti un lēmumi kādam ir arī jāsagatavo, kam vajadzīgi lielāki resursi. Patlaban tas tiek risināts, lūdzot palīdzību TM un Tiesu administrācijai, kas varbūt nav labākais variants, taču tādā veidā jādarbojas, norādīja Bičkovičs.

Latvijā

Apelācijas sūdzību par pirmās tiesas spriedumu, ar kuru bijušajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam par spiegošanu Krievijas labā piespriests cietumsods uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2025.gada 13.janvārī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Svarīgākais