Ko pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata atstāšanas darīs Bičkovičs?

Līdzšinējais Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pēc šī amata atstāšanas turpinās darbu kā AT Krimināllietu departamenta senators.

Bičkovičs ir AT tiesnesis bez termiņa ierobežojuma, taču viņa kā AT priekšsēdētāja amata pilnvaras beidzas 15.jūnijā.

Viņš AT vadījis kopš 2008.gada. Tobrīd viens pilnvaru termiņš šajā amatā bija septiņi gadi. Nākamajā reizē - 2015.gadā - viņu apstiprināja amatā uz pieciem gadiem.

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien vienbalsīgi atbalstīja Aigara Strupiša apstiprināšanu AT priekšsēdētāja amatā.

Par Strupiša iecelšanu minētajā amatā nobalsoja 91 parlamentārietis.

Saskaņā ar Saeimas lēmumu Strupišs AT priekšsēdētāja amatā stāsies no 16.jūnija.

Debatēs par jauna AT priekšsēdētāja ievēlēšanu deputāts Juris Jurašs (JKP) akcentēja, ka no Strupiša tiek sagaidīti ne tikai cerību pilni vārdi, bet arī darbi, jo esošā AT vadītāja darba rezultātā sabiedrībai ir zudusi uzticība tiesu varai.

"Latvijas tiesu vara nebūt nav ideāla, tāpēc aicinu Strupišu darīt visu, lai būtu panākts reāls progress tiesu darbos," teica Jurašs, uzsverot, ka nedrīkst pieļaut tādas rīcības, kas diskreditētu tiesu varu.

Politiķe Inese Lībiņa-Egnere (JV) pauda, ka Saeimas balsojums, amatā apstiprinot AT priekšsēdētāju, ir viens no nozīmīgākajiem parlamentam uzticētajiem pienākumiem, nodrošinot, ka tiesu vara ir patiesi neatkarīga un kvalitatīva.

"Pirms pieciem gadiem, runājot par esošo priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču, ļoti kritizēju viņa darbu un "Vienotība" balsoja pret, uzsverot, ka tiesu varas neatkarība nevar būt aizsegs tam, ka lietas ne vienmēr tiek iztiesātas, skaidrojot visus tiesiskuma apsvērumus. Procesuālie jautājumi nevar būt aizsegs tam, kādēļ tiesas nostājas pret kvalitātes uzlabošanu un reformām," sacīja Lībiņa-Egnere.

Politiķe arī pauda, ka ir simboliski, ka tiesu vara apstiprināšanai virzījusi pārstāvi, kas tiesu varā ienāca salīdzinoši nesen. "Mēs to saredzam kā ļoti simbolisku signālu no pašas tiesu varas, ka tā apzinās, ka tajā ir daudz jautājumu un problēmu, ko tā vēlas risināt pati," teica deputāte.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko novēlēja Strupišam patiesu neatkarību, spēju turēt taisnu mugurkaulu dažādu politisko vēsmu priekšā.

"Esmu pārliecināta, ka neatkarības Strupišam pietiks, lai nevajadzētu atstrādāt nekādus uzticības kredītus, kas viņam šodien it kā aizdoti," teica politiķe, sagaidot, ka Strupišs veicinās tiesu varas neatkarību no politiskās vides.

Iepriekš Saeimas Juridiskā komisija arī vienbalsīgi atbalstīja Strupiša kandidatūru AT priekšsēdētāja amatam.

Komisijas sēdē Bičkovičs pastāstīja par procesu, kā AT izvēlējās Strupiša kandidatūras virzīšanu izskatīšanai Saeimā. Pozitīvajam balsojumam AT plēnumā par pamatu bija Strupiša pieredze akadēmiskajā jomā, pauda Bičkovičs norādot, ka AT priekšsēdētāja amata kandidāts vairākus gadus strādā AT tiesā. Strupišs ir specializējies komerctiesībās, kas ir liels pienesums AT, norādīja Bičkovičs.

AT priekšsēdētājs norādīja, ka Strupišam ir arī pieredze darbā Tieslietu padomē.

Strupišs komisijas sēdē norādīja, ka viņa vīzija ir tiesas spriešanas, tajā skaitā spriedumu kvalitātes uzlabošana. Apakšvirzieni ir sadarbība ar zemākas instances tiesām, judikatūras stiprināšana un tiesnešu apmācības, norādīja tajā brīdī vēl AT priekšsēdētāja amata kandidāts.

Strupišs pastāstīja, ka plāno turpināt pašreizējo darbu tiesnešu izglītošanas jomā, tāpat pašlaik jau notiek intensīvs darbs, kā padarīt saprotamākus AT Senāta lēmumus.

Viņš norādīja, ka tiesas vajadzētu stiprināt ar atbalsta personālu. Valsts ir viena, tāpēc AT departamentiem vajadzētu būt kopīgam redzējumam juridiskos jautājumos, lai gan iepriekš AT departamenti atsevišķos gadījumos bija izteikušies ar atšķirīgiem akcentiem, skaidroja Strupišs.

AT priekšsēdētāja amatā apstiprinātais tiesnesis iepriekš norādīja, ka Tieslietu padomei nepieciešams piešķirt likumdošanas iniciatīvas tiesības, jo pašlaik Tieslietu padomes loma ir minimāla un tās viedokļi dažkārt netiek ņemti vērā.

Strupišu kā AT priekšsēdētāja amata kandidātu iepriekš AT plēnumā izvirzīja tiesneši.

Strupišs ir AT tiesnesis kopš 2014.gada, bet Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs kopš 2018.gada. Viņš ir bijis Disciplinārtiesas priekšsēdētājs, bet pašlaik ir Tieslietu padomes loceklis.