Bordāns pārmet Bičkovičam maldināšanu par Tieslietu padomes redzējumu
 
©Oksana Džadana/ F64 Photo Agency

Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča vadītās Tieslietu padomes vēstulē premjeram Krišjānim Kariņam (JV) paustais kritiskais redzējums par Tieslietu ministrijas (TM) ieceri veidot specializētu ekonomisko lietu tiesu neatspoguļo visu padomes locekļu viedokļus, tādējādi ir maldinošs, uzskata tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Bičkoviča vadītā Tieslietu padome 3.jūnijā neatbalstīja Bordāna priekšlikumu par specializētas tiesas izveidi komercstrīdu, finanšu un ekonomisko noziegumu lietu skatīšanai. Par specializētās tiesas izveides priekšlikumu nobalsoja divi klātesošie padomes locekļi, bet pret bija deviņi locekļi.

Pāris dienas vēlāk Tieslietu padomes nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Jutai Strīķei (JKP) un Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētājai Inesei Lībiņai-Egnerei (JV). Tajā tika pausts kritisks viedoklis par ieceri, norādot, ka ekonomisko lietu tiesu koncepcijā nav iekļauta ne problēmu cēloņu, ne seku adekvāta analīze.

Reaģējot uz šo vēstuli, Bordāns informējis Bičkoviču un Kariņu, ka Tieslietu padomes vārdā nosūtītajā vēstulē par ekonomisko lietu tiesas izveides koncepciju neesot pilnvērtīgi atspoguļoti visu padomes locekļu viedokļi un argumenti, aģentūru LETA informēja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Bordāns uzskata, ka Tieslietu padomes priekšsēdētājs rīkojies pretēji likumā "Par tiesu varu" nostiprinātajam koleģialitātes principam Tieslietu padomes darbā - ar visiem padomes locekļiem nesaskaņoja un nosūtīja vēstuli, kurā tiekot pausts maldinošs priekšstats par Tieslietu padomes locekļu viedokļiem.

Faktiski Tieslietu padomes priekšsēdētāja vēstulē esot atspoguļots tikai sēdē pārstāvēto tiesnešu un ģenerālprokurora viedoklis, uzskata Bordāns. Vēstulē neesot sniegtas norādes uz specializētas ekonomisko lietu tiesas izveidi atbalstošiem viedokļiem vai tajos paustajiem apsvērumiem.

Bordāns apgalvo, ka Tieslietu padomes 3.jūnija sēdē trīs no Tieslietu padomes locekļiem pauduši konceptuālu atbalstu specializētās tiesai - viņš pats kā tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, turklāt sēdē nav piedalījies vēl viens padomes loceklis - Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs.

Vienpusēja viedokļa sniegšana valdībai un parlamentam rada risku vispusīgai svarīga jautājuma novērtēšanai un turpmākajai apspriešanai, Bičkovičam pārmet Bordāns. Pēc viņa vārdiem, koleģiālas institūcijas "vadītāja vienpersoniskā rīcība ir ne tikai neizprotama, bet demokrātiskā valstī nepieņemama".

Tieslietu ministrs apgalvo, ka ne padomes sēdes laikā, ne pēc tās, kā arī valdībai un parlamentam nosūtītajā vēstulē neesot sniegti konkrēti priekšlikumi Tieslietu ministrijas konceptuālā ziņojumā identificēto problēmu risināšanai - esot tikai izteikts aicinājums izpildvarai un likumdevējam meklēt citus risinājumus.

Ministrs uzskata, ka identificētās problēmas risināšana prasa konceptuāli jaunu pieeju, jo līdz šim nav gūts apstiprinājums, ka problēmas ar sarežģīto un specifisko lietu ieilgušo izskatīšanu varētu tikt atrisināta esošā regulējuma ietvaros.

Konceptuālajā ziņojumā norādīts, ka līdz šim īstenoto reformu rezultātā, kuru īstenošanai Tieslietu padome paudusi atbalstu, tiesu sistēma kopumā spēj nodrošināt lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos, tomēr tieši sarežģīto un specifisko lietu izskatīšana nereti ievelkas, ietekmējot gan uzņēmējdarbības vidi, gan arī sabiedrības tiesības uz kvalitatīvu lietu izskatīšanu.