Pilnvērtīgi Saeimas darbā nevar piedalīties, ja latviešu valodas zināšanas nav pietiekamā līmenī, un līdz ar to tautas kalpi, kam tā ir problēma, māna savus vēlētājus, tomēr kopumā situācija ar deputātu valsts valodas zināšanām nav tik slikta, kā izskanējis publiski.
Šādu pārliecību intervijā aģentūrai BNS pauda Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ("Vienotība").
Viņa atgādināja, ka "ir likumi, kas nosaka gan to, kāda ir valsts valoda, gan to, kāda ir oficiālā sarunvaloda parlamentā ar visām no tā izrietošajām sekām". Viņasprāt, ar to arī pietiek.
"Demokrātijas lielākā pamatlieta ir vēlēšanas, kad cilvēki izvēlas savus deputātus. Cilvēki ievēlē tos, kas viņus pārstāv. Ir, protams, kaut kādas likuma prasības, bet, ja ievēlē cilvēkus, kuri nesaprot, kas šeit notiek, tas ir jautājums vēlētājiem," norādīja Saeimas priekšsēdētāja.
"Nepastāv iespēja, ka viņi [deputāti] no tribīnes vai komisijā varētu runāt krieviski. Tātad tā ir arī konkrētā politiskā spēka atbildība - tie, kur ir šādi deputāti, māna savus vēlētājus, jo šis cilvēks nevar izpildīt darbu, kuru ir uzņēmies," piebilda Āboltiņa.
Līdz ar to, viņasprāt, būtu jāparedz bargāki sodi par Valsts valodas centra (VVC) iespēju noteikt naudas sodu.
"Sodīs tikmēr, kamēr cilvēks iemācīsies. Valoda ir apgūstama, pat ja tas līdz šim nav pietiekami darīts," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
"Un es arī negribu piekrist par to minēto ceturto daļu [deputātu, kas valsts valodu nemāk], jo, kad tika nodots svinīgais solījums, varēja manīt, ka ir dažiem cilvēkiem problēmas. Tomēr plenārsēdē arī tie cilvēki, kam tika minēts, ka ir šīs problēmas ar latviešu valodu, arī kāpa tribīnē un runāja," klāstīja Āboltiņa.
"Es domāju, ka situācija tomēr nav tik traka. Saprotu, ka ir arī mīts par deputāta [Riharda] Eigima nerunāšanu, bet arī viņš pašlaik acīmredzot ir kaut ko iemācījies, un komunikācija notiek," situāciju gaišās krāsās iekrāsoja Āboltiņa.