Bijušais Saeimas deputāts Valērijs Kravcovs, visticamāk, vērsīsies kādā no Eiropas tiesībsargājošām institūcijām, protestējot par izvirzītajām valsts valodas prasībām pašvaldību deputātiem.
Kā aģentūrai LETA norādīja Kravcovs, viņš centīšoties pierādīt savu taisnību, iespējams, Eiropas cilvēktiesību tiesā pēc tam, kad Satversmes tiesa (ST) par atbilstošu valsts pamatlikumam atzinusi normu, kas nosaka pašvaldību domju deputātiem obligātu valsts valodas zināšanu un prasmju apjomu - C līmeņa 1.pakāpi.
ST lietu ierosināja pēc Kravcova un bijušās Jēkabpils pilsētas domes deputātes Nataļjas Čehovas (PCTVL) pieteikuma. Čehova un Kravcovs ST bija norādījuši, ka apstrīdētā norma Ministru kabinetu noteikumos stājas spēkā trīs mēnešu laikā pēc pašvaldību vēlēšanām un tā izvirza prasības, kādas neesot bijušas izvirzītas deputātu kandidātiem. "Tas nav pareizi, ka noteikumi tiek mainīti spēles laikā un deputātiem piemēro valsts valodas zināšanu prasības, kādas nebija zināmas kandidēšanas laikā," galveno iemeslu, kādēļ bija iesniegts pieteikums tiesā, skaidroja Kravcovs.
Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā publicēšanas dienā.
Pieteicēji apšaubīja Ministru kabineta (MK) 2009.gada 7.jūlija noteikumu Nr.733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" 1.pielikuma atbilstību Latvijas Satversmes 91. un 101.pantam, kā arī Valsts valodas likuma 6.panta pirmajai daļai un MK iekārtas likuma 31.pantam.
Apstrīdētā norma nosaka prasības attiecībā uz valsts valodas zināšanu līmeni, paredzot, ka pašvaldības domes deputāta latviešu valodas zināšanām jābūt C līmeņa 1.pakāpē.
Čehova un Kravcovs ST bija norādījuši, ka apstrīdētā norma MK noteikumos stājas spēkā trīs mēnešu laikā pēc pašvaldību vēlēšanām un tā izvirza prasības, kādas neesot bijušas izvirzītas deputātu kandidātiem. Šīs prasības, piemēram, neattiecoties uz tiem, kuri ir pabeiguši mācību iestādes ar latviešu mācībvalodu.
Tādā veidā apstrīdētā norma pārkāpj vienlīdzības principu un ierobežo Satversmes 101.pantā noteiktās tiesības, uzskata pieteikuma iesniedzēji. Viņi arī domā, ka MK izdevis apstrīdēto normu bez likumdevēja pilnvarojuma. Papildus apstrīdētā norma neatbilstot arī Valsts valodas likumam, kas paredz prasības pašvaldību domju darbiniekiem, bet ne deputātiem.