Latvijas delegācija vizītes laikā ar Krievijas kolēģiem ir gatava pārrunāt jebkurus jautājumus, tostarp nepilsoņu un intergrācijas, "nebūs nekādu tabu", intervijā laikrakstam "Vesti Segodnja" saka Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Pēc Zatlera teiktā, Latvija ir gatava iesaistīties sarunās arī jautājumos par nepilsoņiem Latvijā, par naturalizācijas procesu.
"Naturalizācija nedod nekādas materiālas priekšrocības, - jo arī nepilsoņi taču var ceļot bez vīzām uz Eiropas Savienības valstīm līdzīgi kā Latvijas pilsoņi," skaidro Valsts prezidents un piebilst, ka nepilsoņi tagad bez vīzām var braukt arī uz Krieviju.
Viņš uzsver, ka starp pilsoņiem un nepilsoņiem Latvijā nav nekādu sociālu atšķirību, "cilvēki dzīvo brīvi un ar pasēm pa ielu nestaigā".
Zatlers uzskata, - lai rosinātu cilvēkus naturalizēties, nepieciešams paaugstināt patriotisma līmeni. "Patriotisms, manuprāt, ir līdzdalības izjūtas ar valsti, kurā tu dzīvo, kurā ir dzimuši tavi bērni," uzskata Valsts prezidents.
Pēc prezidenta teiktā, vairākums jauniešu, kas dzimuši pēc 1991.gada, ir Latvijas pilsoņi. "Es bieži apmeklēju mazākumtautību skolas un varu apliecināt, ka jaunieši ir patriotiski noskaņoti pret Latviju. Viņiem nav problēmu ne ar līdzdarbošanos Latvijā, ne valsts valodu," saka Zatlers.
Prezidents uzskata, ka integrācija, drīzāk, ir savīšanās vienā veselumā. "Man vairāk patīk vārds saliedēšanās, kad cilvēki saglabā savu savdabību, kultūru, bet viņiem ir kopīgas vērtības, viņi ir noskaņoti patriotiski attiecīb'[a pret savu valsti," stāsta Zatlers.
Komentējot Krievijā sākto destaļinizācijas kampaņu, Zatlers norāda, ka katrai valstij, katrai sabiedrībai ir jāizvērtē sava pagātne, - lai no tās gūtu kādu mācību un nepieļautu kļūdas nākotnē. "Staļinisms ir atnesis daudz bēdu gan Latvijas, gan Krievijas tautai. Tūkstošiem ģimeņu cietušas no represijām. Tie, kas pārcietuši deportāciju šausmas un Staļina nometnes, viņu tuvinieki nekad to neaizmirsīs," saka Zatlers un piebilst, ka Latvija apsveic šīs traģiskās vēstures lappuses principiālu izvērtējumu.
"No ārpuses nav iespējams nevienai valstij likt izvērtēt tās vēsturi, tas jādara pašai valstij," uzsver Zatlers.
Kā ziņots, Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Krievijas galvaspilsētā Maskavā un Sanktpēterburgā plānota īsi pirms Ziemassvētkiem, no 19.decembra līdz 21.decembrim, šodien žurnālistus informēja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs.
Par vizītes statusu gan Rinkēvičs izteicās izvairīgi, norādot uz dažādiem tās definējumiem katras valsts diplomātiskajos protokolos, un aicināja žurnālistus to dēvēt tikai par vizīti. Valsts prezidenta kancelejas vadītājs tomēr atzina, ka saskaņā ar Latvijas protokolu tā nebūs valsts vizīte un nebūs ordeņu apmaiņas starp amatpersonām.
Sīkāk gan Zatlera vizītes statuss tikšot precizēts pēc sagatavošanas vizītes Krievijā, kas paredzēta 13.decembrī.
Runājot par Latvijas delegāciju, Rinkēvičs atzina, ka tās sastāvs varot vēl tikt precizēts, tomēr jau tagad līdzi aicināts ekonomikas ministrs Artis Kampars ("Vienotība"), iekšlietu ministre Linda Mūrniece ("Vienotība"), satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), Latvijas Pareizticīgās baznīcas metropolīts Aleksandrs, Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) un Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Teikmanis, savukārt vides ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) dalība būšot atkarīga no tā, vai paspēs sagatavot attiecīgos līgumus vides jomā. Tāpat līdzi dosies Valsts prezidenta padomnieki un citas personas.
Uz Krieviju nedosies ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis ("Vienotība"). Rinkēvičs skaidroja, ka "saskaņā ar mūsu praksi ārlietu ministrs gandrīz nekad nepavada valsts prezidentu vizītēs un to parasti dara ārlietu ministrijas valsts sekretārs", aicinot žurnālistus šajā faktā "nemeklēt nekā cita".
Pēc kancelejas vadītāja teiktā, Zatlera vizītei Krievijā esot trīs prioritātes - politiskais dialogs ar Krievijas vadību daudzos jautājumos, ekonomisko sakaru veicināšana un starpvalstu līgumu bāzes nostiprināšana.
Vizītes laikā plānots parakstīt Latvijas un Krievijas līgumu par sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību, dubultnodokļu konvenciju, līgumu par atvieglotu robežas šķērsošanu pierobežas iedzīvotājiem, līgumu par sadarbību ārkārtējo situāciju un draudu novēršanas jomā, līgumu par sadarbību vides aizsardzības jomā, kā arī līgumu par sadarbību tūrisma jomā.
Rinkēvičs pauda cerību, ka vizīte notiks veiksmīgi un viņš lielus šķēršļus neparedzot. Vizītes laikā Maskavā un Sanktpēterburgā iecerēts rīkot biznesa forumus, ar kuru sagatavošanu strādājot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). 20.decembra vakarā paredzēta neliela kultūras programma, bet pēc tās plānots rīkot pieņemšanu.
Kā aģentūrai LETA stāstīja Latvijas Pareizticīgās baznīcas Preses dienesta vadītāja Oksana Dementjeva, metropolīts Aleksandrs piedalīsies Valsts prezidenta vizītes programmā paredzētajos pasākumos. Viņa atgādināja, ka šī būs trešā reize, kad metropolīts Aleksandrs kopā ar valsts augstākajām amatpersonām dosies oficiālajās vizītēs uz pareizticīgajām valstīm. Pirmo reizi tas bija 1999.gada martā, kad Valsts prezidents Guntis Ulmanis apmeklēja Grieķiju, atkārtoti - 2001.gadā, kad Grieķiju apmeklēja toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.