Pirms studēt un komentēt "WikiLeaks" vietnē publiskotos ārvalstu diplomātiskos ziņojumus, būtu jāpārliecinās par to autentiskumu, - šorīt Latvijas Radio sacīja premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība").
Pēc Ministru prezidenta domām, šos ziņojumus nevar uzskatīt par autentiskiem dokumentiem. "Mēs pašreiz visus šos ziņojumus neesam redzējuši, atsevišķi no tiem nepārsteidz, daudzas lietas ir zināmas," sacīja Dombrovskis, piebilstot, ka, piemēram, toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) publiskās uzstāšanās Gruzijas konflikta laikā liecināja, ka viņa nostāja šajā jautājumā atšķiras no valdības kopējās nostājas.
Premjers norādīja, ka šāda ziņojumu sūtīšana ir normāla diplomātiskā prakse, taču nav normāli, ka ziņojumi nonāk publiskajā telpā, - tas rada sabiedrības interesi, vēlmi studēt, analizēt un izdarīt secinājumus par konkrētu valsti. "Tas var kaitēt gan ASV, gan Latvija," uzskata premjers.
Savukārt LNT raidījumā "900 sekundes" Dombrovskis sacīja, ka valstiskā līmenī šī informācija netiks analizēta, "pirmie iespaidi ir, ka šajā informācijā lielu sensāciju attiecībā uz Latviju nav". Premjers uzsvēra, ka pašlaik neesot nekādu signālu par to, ka kādas valsts vēstniecība noklausītos Latvijas iedzīvotāju privātās sarunas.
Viņš sacīja, ka nekad nevar izslēgt varbūtību par nepatiesas informācijas sniegšanu kādas valsts pārstāvjiem. "Zinām atsevišķas partijas, kas sniedz sagrozītu informāciju par Latviju, piemēram, par masveidīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem," sacīja premjers, norādot, ka visaktīvāk, viņaprāt, to dara "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", mazāk "Saskaņas centrs".
Latvijā šis skandāls būtiskas sekas neradīs, taču jautājums ir par citām valstīm, piemēram, par ASV nedraudzīgo Irānu.
Kā ziņots, "WikiLeaks" publiskoja ASV vēstniecības Rīgā diplomātiskās sarakstes dokumentus un tajos apskatīta sabiedrības un amatpersonu reakcija uz Gruzijas-Krievijas karu 2008.gada augustā.
Sarakstē analizēts, kā konfliktu uztver latvieši un krievi, kā notikumi tiek atspoguļoti medijos, kāds noskaņojums valda sabiedrībā, kā arī amatpersonu reakcija uz karadarbību. Norādīts, ka NATO un ES nevēršanās ar spēku pret Krieviju daudzos radījusi bažas, vai dalība šajās organizācijās sniedz garantijas drošībai. Tāpat pieminētas augstāko amatpersonu šaubas, vai Rietumi ir pilnībā gatavi reaģēt uz spēku atguvušo Krieviju.
Sarakstē arī ir atsauce uz avotiem, kas vēsta, ka tūlīt pēc kara izcelšanās Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs zvanījis satiksmes ministram Aināram Šleseram (LPP/LC) un bijušajam premjerministram un Tautas partijas (TP) dibinātājam Andrim Šķēlem, lai izskaidrotu Krievijas pozīciju. Kā norādīts dokumentā, tā nav nejaušība, ka zvanīts diviem no trim Latvijas oligarhiem, lai tādējādi izspēlētu biznesa kārti atbalsta gūšanai Krievijai.
Savukārt Šķēle apgalvo, ka viņam neesot bijis nekādu telefona sarunu ar Vešņakovu, aģentūru LETA iepriekš informēja apvienības "Par labu Latviju" Saeimas frakcijas konsultants Arno Pjatkins.
Šķēle norāda, ka TP pozīcija šajā jautājumā bijusi pilnīgi skaidra un nepārprotama un to arī apliecinot toreizējā TP ārlietu ministra Māra Riekstiņa stingrā nostāja, ko atzinīgi novērtējusi gan Gruzija, gan partnervalstis.
Krievijas vēstniecības Latvijā trešais sekretārs Ivans Mostinskis aģentūrai LETA sacīja, ka Krievijas vēstniecība pagaidām šīs ziņas nekomentēs.
Apvienībā "Par labu Latviju!" (PLL) iekļautās Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle un partijas LPP/LC līderis Ainārs Šlesers noliedz izskanējušo informāciju, ka 2008.gadā būtu ar Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu pārrunājuši Gruzijas-Krievijas karu.
Šķēle šodien žurnālistiem apgalvoja, ka tā neesot taisnība un nekādus zvanus no Vešņakova viņš neesot saņēmis. Arī viņš pats Krievijas vēstniekam zvanījis neesot.
Pēc ekspremjera teiktā, iespējams, ka ziņu avoti ASV vēstniecību dezinformējuši. Šķēle uzsvēra, ka TP pozīcija šajā jautājumā bijusi pilnīgi skaidra un nepārprotama - arhīvos varot sameklēt, ka TP ārlietu ministrs Māris Riekstiņš tolaik šajā jautājumā paudis skaidru, nepārprotamu un stingru Latvijas pozīciju.
Šķēle arī norādīja, ka Latvijai bijusi tāda pati pozīcija kā citām valstīm un ka viņš neesot vēlāk jutis nekādus traucējumus biznesā ar Krieviju. "Ir kaut kas augstāks un svarīgāks par biznesa interesēm," klāstīja politiķis.
Arī Šlesers norāda, ka viņam nav bijis telefona sarunu ar Vešņakovu un izplatītā informācija neatbilst patiesībai, aģentūrai LETA pastāstīja PLL frakcijas konsultants Ģirts Dripe.
Šlesers kā ministrs esot ticies ar daudziem vēstniekiem, tostarp Vešņakovu, bet šajās sarunās ārpolitiskie jautājumi neesot apspriesti.