Iekšlietu ministrija ir sākusi gatavot un ar citām valsts pārvaldes iestādēm saskaņot regulējumu tā dēvēto "nomadu vīzu" ieviešanai.
"Nomadu vīza" paredz iespēju trešo valstu pilsoņiem veikt darbu pie darba devēja, kas nav reģistrēts valstī, kurā darba ņēmējs uzturas. Piemēram, Spānijas pilsonis, kurš veic darbu informācijas tehnoloģiju jomā Spānijā reģistrēta darba devēja labā, strādā attālināti no citas valsts, piemēram, no Igaunijas, kas viņam izdevusi digitālo jeb "nomadu vīzu".
Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) cer, ka "nomadu vīzas" ļaus Latvijai no ārzemēm piesaistīt jaunus talantus.
"Migrācija vēsturiski ir bijusi Eiropas pieredzes integrāla daļa. Augsti kvalificēti migranti samazina nevienlīdzību un pētījumi liecina, ka valstis ar atvērtāku imigrācijas politiku ir ar vidēji augstāku iekšzemes kopproduktu, zemāku bezdarba līmeni, zemākiem valdību izdevumiem un izglītotāku darbaspēku," uzrunā konferencē "Digitālā migrācija: Darbs. Nākotne. Kopiena." norādījusi Golubeva.
"Valstis, kas ieviesušas vai plāno ieviest šādu regulējumu, norāda, ka šāds risinājums veicina augstas kvalifikācijas imigrantu ieceļošanu. Latvija ir droša valsts Eiropas Savienībā, ar brīnišķīgu dabu un samērā zemām dzīvošanas izmaksām. No šejienes ir viegli doties uz jebkuru citu valsti Eiropā. Digitālo nomadu vīzas ļautu Latvijai piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku, kas lielākoties strādā IT jomā," uzsvērusi ministre.
Digitālo "nomadu vīzu" regulējums ir pieejams vairākās pasaules un arī Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Horvātijā, Čehijā, Igaunijā, Vācijā un Spānijā. Vairākas valstis pašlaik ir ceļā uz digitālo "nomadu vīzu" regulējuma izveidi, tai skaitā Latvija.
Pēc iekšlietu ministres uzdevuma Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi konkrētus priekšlikumus par digitālo "nomadu vīzu" regulējumu un sagatavojusi likumprojektu "Grozījums Imigrācijas likumā", kas nodots saskaņošanai ar citām ministrijām.