Priekšvēlēšanu solījumos, runājot par iekšlietu sistēmu, partijas pārsvarā balstījušās uz matemātisko principu. Proti, 10. Saeimas kandidātu prioritātes ir policistu atalgojuma un skaita palielināšana, kā arī Iekšlietu ministrijas birokrātiskā aparāta samazināšana. Lielākās partijas izvirza arī konkrētus mērķus, taču galvenokārt programmās lasāmi vien skaļi lozungi.
Dublierus likvidēs
Saskaņas centra pārstāvis Jānis Ādamsons par absurdu uzskata situāciju, ka Latvijā ir 13 operatīvās darbības subjekti. Pēc viņa domām, to skaits jāsamazina līdz trim vai četriem. "Piemēram, par drošību uz ūdens atbild piecas vai sešas institūcijas, un tad jau nav brīnums, ka tik daudz cilvēku iet bojā," norāda J. Ādamsons. Viņš ir neapmierināts, ka valstī nav konkrēta cilvēka, kuram jautāt par drošības jautājumiem – gan kriminālajiem, gan ekonomiskajiem. Pēc J. Ādamsona domām, neefektīva ir arī Nacionālā drošības padome. "Tās lēmumiem ir tikai rekomendējošs raksturs. Risinājums – par pārraudzītāju jāieceļ Ministru prezidents, jo tad lēmumiem būtu juridisks spēks. Otrs variants – paplašināt Valsts prezidenta funkcijas," saka eksperts. Arī apvienība Ražots Latvijā uzskata, ka jāveic drošības iestāžu audits, jo ir pārāk liela dublēšanās. Savukārt Iekšlietu ministrijas un ieslodzījumu vietu darbiniekiem partija sola atjaunot sociālās garantijas un nodrošināt reālu veselības un dzīvības apdrošināšanu.
Iesaistīs sabiedrību
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aktualizē policistu klātbūtnes trūkumu lauku rajonos. Kārlis Seržants uzskata, ka reģionālā reforma ir neizdevusies. "Sistēma darbojas tikai Rīgā, jo institūcijas ir tuvumā. Piemēram, Zemgales reģiona centrs ir Jelgavā. Tiem, kuri dzīvo nostāk, sanāk vairāk notērēt naudu benzīnā nekā ekonomēt. Vajadzētu arī papildināt iecirkņa inspektoru skaitu, jo viņi profilaktiski pārredz rajonā notiekošo. Šobrīd tas ir [CSDD tēlu] runča un bebra līmenī, kas reizi gadā kaut kur aizbrauc ar bērniem paņemties. Nav normāli, ka inspektoram jāpārredz teritorija 100 kilometru garumā, bet mēnesī ir 200 litri benzīna," saka K. Seržants. ZZS arī plāno stiprināt zemessardzes un policijas sadarbību.
Apvienība Par labu Latviju nolēmusi iesaistīt iedzīvotājus drošības un kārtības garantēšanā savos mikrorajonos un pie skolām. Plānots arī paaugstināt policijas darbinieku ētikas normas. "Iedzīvotāju un policijas sadarbība vēl nav pietiekami apgūta. Apvienojoties, piemēram, laukos, policists varētu iegūt reālu fizisku atbalstu," uz kļūdām norāda apvienības pārstāvis Juris Dalbiņš. Plānots arī narkotisko vielu izplatīšanu noteikt kā smagu noziegumu. Arī partija Daugava – Latvijai vēlas ieviest maksimālus sodus par cilvēku tirdzniecību, narkotiku izplatīšanu un pedofiliju. Savukārt Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā sola panākt, ka korupcijā pieķertiem ierēdņiem uz mūžu tiks liegta iespēja strādāt valsts pārvaldē.
Mudinās strādāt pēc garastāvokļa
Partija Tautas kontrole uzskata, ka iekšlietu sistēma un policija strādā pietiekami labi. Ja sistēma būtu jāreorganizē, to darītu, vadoties pēc lielo valstu pieredzes. "Gribam panākt, ka policisti strādā ne tikai pēc instrukcijas, bet pēc garastāvokļa, – lai viņiem būtu ticība valstij un vēlme strādāt," saka partijas priekšsēdētājs Rihards Jablokovs.
Partiju programmās izteikti iebildumi pret finansējuma cirpšanu iekšlietu sistēmā. Apvienības Atbildība pārstāvis Jānis Dinevičs uzskata, ka Rīgā nepieciešams ieviest vairāk patruļu un novērošanas kameru. Savukārt laukos policistu skaitu samazināt vairs nedrīkst. "Finansējumu šīm lietām varam iegūt, ieviešot nulles deklarāciju vai nodokļu amnestiju," stāsta J. Dinevičs.
Padzīs slaistus un kukuļņēmējus
Apvienības Vienotība vēlmi optimizēt iekšlietu struktūru administratīvo aparātu pārstāve Linda Mūrniece uzskata par neizpildāmu, jo viss iespējamais jau optimizēts. "Mēs varam sistēmu centralizēt, un tas jau notiek. Katram vairs nav sava grāmatveža un sekretāres," saka iekšlietu ministre. Lai izpildītu apvienības plānu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja neatkarību, pēc L. Mūrnieces domām, jāveic grozījumi likumos. "Deputātiem konkrēti jānosaka, ko viņi var un ko nevar prasīt no drošības iestādēm," uzsver L. Mūrniece.
Nacionālā apvienība Visu Latvijai! –Tēvzemei un Brīvībai/LNNK par galveno mērķi noteikusi atbrīvošanos no "nejēgām, slaistiem un kukuļņēmējiem". "Jālikvidē iekšlietu sistēmas sadrumstalotība! Iestāžu ar operatīvās darbības iespējām ir pārāk daudz. Mūsu sauklis par slaistiem un nejēgām ir pozitīvs pamudinājums jaunajiem politiķiem," norāda apvienības pārstāvis Juris Dobelis.