Pēdējās partijas 10.Saeimas deputātu kandidāts Roberts Gobziņš noliedz pausto informāciju par to, ka viņš bijis LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģents, un piedāvā vairākus iespējamos variantus, kādēļ viņa vārds nonācis šajā sarakstā.
Kā liecina Gobziņa paziņojums partijas mājaslapā, viņš "jau kopš piecu gadu vecuma pratis gan vācu, gan angļu valodu, iespējams, jau tolaik viņš noskatīts kā perspektīvs jaunais izlūks".
"Pirmais skaidrojums ir sadarbība ar VDK mūzikas jomā. Latvijas PSR laikos kapitālistisko valstu mūzikas ierakstus un plates varēja dabūt no diplomātiem un viņu tuviniekiem, kā arī no VDK virsniekiem melomāniem. Otra versija ir saistīta ar vecāku darbavietām," pieļauj Gobziņš.
Gobziņa tēva darbavieta bija "Rīgas zinātniski pētnieciskais radioizotopisko aparātu būves institūts". Institūts atradās Ganību dambī. Tajā tika izgudrotas detaļas PSRS kosmosa industrijai. Savukārt mātes darbavietā Slokas ielā 51, karaspēka daļā 36/858, tika demontētas un detaļās izjauktas padomju armijas avarējušās lidmašīnas. Gobziņš skolas gados vasarā vienu mēnesi arī pats nostrādāja šajā rūpnīcā, lai nopelnītu sev kabatas naudu.
Deputātu kandidāts arī atklāj, ka 1985.gadā, beidzot dienestu padomju armijas slepenajā karaspēka daļā 54/983, ir parakstījis VDK anketu par noslēpuma neizpaušanu. Paraksts apliecināja, ka gadījumā, ja Gobziņu uzrunā kāds spiegs, vēloties noslēpumu nopirkt, izspiest vai izvilināt, mūziķim nekavējoties jāziņo VDK.
Kā aģentūrai LETA pauda Pēdējās partijas priekšsēdētājs Gints Knoks, Gobziņš par šodien izskanējušo informāciju ir sašutis vēl jo vairāk tāpēc, ka laikā, kad Gobziņš no partijas "Latvijas laime" kandidēja 5.Saeimas vēlēšanās, nekas tāds neparādījās.
Knoks uzsvēra, ka partijas biedri tic Gobziņam un tam, ka viņš nekad nav bijis VDK aģents.
Kā ziņots, Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs savā atzinumā Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) norādījis, ka centra rīcībā ir informācija, ka septiņi deputātu kandidāti varētu būt vai ir sadarbojušies ar bijušo LPSR Valsts drošības komiteju kā šī dienesta aģenti.
Par "Saskaņas centra" deputātu kandidātu Ēriku Didrihsonu, partijas "Par prezidentālu republiku" deputātu kandidātu Aivaru Saliņu un partijas "Tautas kontrole" deputātu kandidātu Ēriku Tīrumu ir saņemti atzinumi, ka viņi varētu būt sadarbojušies ar LPSR Valsts drošības komiteju kā šī dienesta aģenti.
Savukārt par Zaļo un zemnieku savienības deputātu kandidātu Arvīdu Ulmi, Pēdējās partijas deputātu kandidātu Robertu Gobziņu, partijas "Daugava - Latvijai" deputātu kandidātiem Aivaru Āķi un Rolandu Zagorski ir saņemti atzinumi, ka šie kandidāti ir bijuši LPSR Valsts drošības komitejas aģenti.
Vienlaikus Totalitārisma seku un dokumentēšanas centrs norāda, ka nevienā gadījumā sadarbības fakts nav konstatēts tiesas ceļā, jo nav tikušas ierosinātas pārbaudes lietas. Izņēmums ir Zaļo un zemnieku savienības deputātu kandidāts Ulme, par kura sadarbības faktu ar LPSR Valsts drošības komiteju lieta tika ierosināta un izbeigta, jo Ulme sadarbības faktu atzinis.
Saeimas vēlēšanu likums neaizliedz šīm personām kandidēt Saeimas vēlēšanās, taču sadarbība ar LPSR Valsts drošības komiteju ir jānorāda kandidātu sniegtajās ziņās par sevi, kas ir pieejamas vēlētājiem. Iesniedzot kandidātu sarakstus CVK, neviens no minētajiem deputātu kandidātiem sadarbības faktu ar LPSR Valsts drošības komiteju nav norādījis.