Lietussargu revolūcijas aktīvisti sanīstas

Tā dēvētās lietussargu revolūcijas ideālu nodošanu savai kādreizējai sabiedrotajai – laikraksta Diena bijušajai galvenai redaktorei Sarmītei Ēlertei – pārmetis bijušais sabiedrības par atklātību Delna vadītājs Roberts Putnis. Savukārt politisko norišu eksperti pašu 2007. gadā notikušo revolūciju vairās saukt tik skaļā vārdā, norādot, ka tā bijusi vienreizēja politiska akcija.

Nedēļas žurnālā SestDiena R. Putnis tagad atklāj, ka viņa un tālaika premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) esot panākuši slepenu vienošanos, ka nemieru procesi tiks apturēti. Toreiz bijusi iespēja panākt, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers atlaiž Saeimu, taču 2007. gada oktobra un novembra mītiņi rezultējās visai miermīlīgā rezolūcijā, kurā nebija ne vārda par Saeimas vai konkrētu politiķu atlaišanu. Savukārt S. Ēlerte publiski izplatītajā paziņojumā vēsta, ka lietussargu revolūcija ir process, kas sācies ar protestu pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Alekseja Loskutova atlaišanu.

Latvijas Juristu biedrības vadītājs Aivars Borovkovs, to atceroties, uzvelkas: "Kāda revolūcija?! Tā ir vienreizējas akcijas izmantošana politiskiem mērķiem!" Arī sociologs Aigars Freimanis uzskata, ka "drīzāk tā bija akcija, Latvijas mērogam pietiekami iespaidīga. Saukt par revolūciju – tā ir simboliska vēlme piešķirt lielāku nozīmi." Par akcijas sekām viņš izsakās piesardzīgi, jo neuzņemoties prognozēt to iespaidu, taču "skaidrs, ka tā bija spiediena izdarīšana uz valdību un Saeimu". Viņa kolēģis Arnis Kaktiņš saglabā neitralitāti, sakot: "Ja Ēlertes kundze sauc to par revolūciju, tad viņas skatījumā šis apzīmējums ir atbilstošs. Savā ziņā viņai ir sava daļa taisnības, jo sabiedriskās domas pētījumā vērtējumi politikai un politiķiem ir katastrofāli zemi. Kā bez revolucionārām pārmaiņām situācija var mainīties, ir grūti iedomāties."

Pat viens no akcijas organizatoriem Jānis Domburs atzinis, ka lietussargu revolūcijas iznākums diez vai apmierināja tautu un ka notikušo var vērtēt kā arvien intensīvāku cīņu par ietekmi uz sabiedrisko domu. "Nevienai no partijām neeksistē valsts, nācija un nācijas pamatvērtības. Visas cīnās par vietu varā, un visiem paņēmieni ir vairāk vai mazāk vienādi.