Šodien Rīgas pilī Valsts prezidents Valdis Zatlers aicinājis uz tikšanos Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un prokuroru pārstāvjus, lai pārrunātu situāciju, kas saistīta ar ģenerālprokurora neapstiprināšanu Saeimā.
Šādu lēmumu Zatlers pieņēmis pēc šīs nedēļas tikšanās ar Bičkoviču un 291 prokurora atklātās vēstules, kurā ir paustas bažas par tiesu varas neatkarības nodrošināšanu, jo īpaši par prokuratūras neatkarības saglabāšanu.
LETA jau ziņoja, ka vēstuli Zatleram un Bičkovičam parakstījis 291 prokurors. Kā aģentūrai LETA iepriekš sacīja prokuratūras ārējo sakaru koordinētājs Andrejs Vasks, kopumā prokuratūrā patlaban strādā 469 prokurori, no kuriem 42 atrodas atvaļinājumā.
"Prokuroriem, sekojot Saeimas likumdošanas procesiem un analizējot pieņemtos lēmumus, kas saistīti ar Satversmes 84.pantā un Prokuratūras likuma 38.panta pirmajā daļā noteikto pilnvaru realizēšanu, ir radušās pamatotas bažas par iespējamo tiesu varas neatkarības apdraudējumu," tā sākas prokuroru parakstītā vēstule augstākajām valsts amatpersonām.
Vēstulē atgādināts, ka 15.aprīlī Saeima ar balsu vairākumu neapstiprināja uz nākamo termiņu amatā pašreizējo ģenerālprokuroru Maizīti. Apstāklis, ka Saeima neapstiprināja AT priekšsēdētāja izvirzīto kandidātu, neargumentējot savu aizklātā balsošanā izteikto viedokli, rada pamatu bažām, ka Latvijas tiesu varas neatkarība un tās spēja objektīvi pildīt tai ar likumu uzliktās funkcijas un pienākumus ir nopietni apdraudēta, uzskata prokurori.
Prokuratūra kā tiesu varas institūcija un kā viens no tiesiskuma garantiem valstī nedrīkst būt par politisko spekulāciju objektu. 2010.gada 15.aprīļa Saeimas balsojums rada neizpratni prokuroru vidū, jo tas ir vērtējams kontekstā ar līdzšinējo prokuratūras paveikto darbu, par kuru publiskajā telpā nav izskanējusi argumentēta kritika.
Atsaucoties uz masu plašsaziņas līdzekļos izskanējušo un publicēto informāciju, ka AT priekšsēdētājs pirms atkārtota jauna kandidāta izvirzīšanas ģenerālprokurora amatam vēlas saprast, kas notiek Saeimā, prokuratūrā un sabiedrībā, prokurori vēlas izteikt savu viedokli šajā jautājumā, neatsaucoties, norobežojoties un nekonkretizējot nevienu lietu, kas atrodas prokuratūras lietvedībā.
Vēstulē tiek uzsvērts, ka prokuratūra ir tiesu varas institūcija un prokurors savā darbībā ir neatkarīgs no citu valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju vai amatpersonu ietekmes un pakļaujas tikai likumam, kas ir garants prokuratūras darbības principu ievērošanai, ka lēmumi tiek pieņemti patstāvīgi un vienpersoniski, ievērojot personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā.
Ģenerālprokurors Maizītis ir iestādes vadītājs, kurš šos principus pilnībā nodrošina un respektē, tādā veidā prokuroriem dodot iespējas pilnvērtīgi un ar pilnu atbildību realizēt prokuratūras funkcijas. "Mēs esam gandarīti, ka mums ir iespēja strādāt ģenerālprokurora Maizīša vadībā, kurš respektē un uzklausa katra prokurora argumentēto viedokli," teikts vēstulē.
Vēstuli parakstījušie prokurori nepārprotami apzinoties prokuratūras nozīmi un svarīgumu tiesiskas valsts pastāvēšanā un uzskata, ka ģenerālprokurors Maizītis ir tas vadītājs, kurš arī turpmāk nodrošinās prokuratūras tiesisko neatkarību un prokuroru patstāvību lēmumu pieņemšanā.
"Sabiedrībai ir svarīgi, lai normatīvajos aktos noteiktais prokuratūras kā tiesu varas institūcijas statuss paliktu nemainīgs, un tas lielā mērā ir atkarīgs no prokuratūras vadītāja nostājas un rīcības," norādīts prokuroru vēstulē.
Prokurori arī atgādina, ka Maizīša darbību netieši novērtēja Satversmes tiesa savā 2006.gada 20.decembra spriedumā, kurā konstatēja, ka tieši pašreizējais prokuratūras statuss - tiesu varas institūcija - vislabāk nodrošina gan prokuratūras funkciju efektīvu izpildi, gan tiesu varas neatkarību kopumā un pilnībā atbilst varas dalīšanas principam. "Tas ir arī, pateicoties ģenerālprokurora Maizīša izpratnei par tiesisku valsti, viņa profesionālām īpašībām un spējām būt neitrālam, objektīvam situācijas novērtēšanā, lēmumu pieņemšanā un kolektīva vadīšanā," raksta prokurori savā vēstulē.