Šobrīd nav pamata izvērtēt konkrētu tiesnešu atbildību, kas kasācijas kārtībā skatījuši Tautas partijas (TP) līdera Andra Šķēles strīdu ar publicistu Vili Selecki par ekspremjera goda un cieņas aizskārumu, uzskata Augstākās tiesas (AT) Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns.
Jau ziņots, ka AT Senāts 2004.gadā atstāja spēkā spriedumu, ar kuru no Selecka par labu Šķēlem piedzīta 10 000 latu kompensācija saistībā ar goda un cieņas aizskārumu publicista izteikumos grāmatā "Andris Šķēle: leģendas un patiesība".
Pēc šī sprieduma publicists vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). ECT šā gada martā apstiprināja Latvijas valsts iesniegto vienpusējo deklarāciju, tādejādi atzīstot, ka ir pārkāptas publicista tiesības uz vārda brīvību un taisnīgu tiesu, un apņemoties samaksāt viņam 25 000 eiro (17 570 latu) kompensāciju.
Jonikāns ar AT Komunikācijas nodaļas vadītājas Rasmas Zvejnieces starpniecību aģentūrai LETA darīja zināmu, ka AT Senāta Civillietu departaments jau 2008.gadā, kad tika saņemta informācija par šīs lietas procesa gaitu ECT, izvērtēja lietas izskatīšanā pieļautos trūkumus un izteica savus apsvērumus par lietas risinājumu.
Senāts tolaik uzturējis viedokli par mierizlīguma slēgšanu vai vienpusēju deklarāciju, ja mierizlīgums nav iespējams, jo 2004.gadā, kad lietu skatīja AT Senāts, nebija neviena ECT sprieduma attiecībā uz Latviju šāda veida lietās. Konkrētās lietas izskatīšanas gaitā Senāta trūkums bijis tas, ka nepietiekami tika analizēta un ņemta vērā ECT judikatūra, izskatot citu valstu lietas, kurās risināts jautājums par viedokļu un ziņu nošķiršanu.
Jonikāns uzsvēra, ka tas uzskatāms par trūkumu, nevis tiesas pieļautu kļūdu lietas izskatīšanā.
Viņa ieskatā, kļūda būtu tad, ja būtu nepareizi piemērots likums, bet situācijas un apstākļu vērtējums nevar būt kļūda, tas ir tiesas viedoklis.
Šobrīd senatoru apspriedēs regulāri tiek analizēti un apspriesti ECT spriedumi un vērsta uzmanību uz ECT judikatūras ievērošanu, izskatot lietas, kas skar pamattiesības, informē AT.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa 2001.gada septembrī Šķēles prasību apmierināja un uzdeva Seleckim atvainoties bijušajam premjeram, kā arī samaksāt viņam 10 000 latu par goda un cieņas aizskaršanu. Publicists spriedumu pārsūdzēja, taču arī Rīgas apgabaltiesa pieņēma viņa interesēm nelabvēlīgu spriedumu, ko 2004.gada sākumā nemainīja arī AT Senāts.
Pēc šī Senāta sprieduma Seleckis aģentūrai LETA atzina, ka tiesas piespriesto faktiski jau ir izpildījis un tiesas piespriesto kompensāciju Šķēlem samaksājis uzreiz pēc apelācijas instances tiesas sprieduma paziņošanas. "Pretēji pārliecībai" aizsūtīta atvainošanās vēstule ekspremjeram uz mājām.
Seleckis toreiz arī sacīja, ka Senāts pēc būtības nav vērtējis viņa iesniegto kasācijas sūdzību. Publicists novērojis, ka gadījumos, "kad Šķēle saka kaut ko par mani, tas ir viedoklis", bet, ja Seleckis kaut ko saka par ekspremjeru, tā esot atsaucama ziņa.