Rinkēvičs: Pasaules gals un militārs uzbrukums nav gaidāms

Lai arī pasaules gals un militārs uzbrukums nav gaidāms, Latvija nedrīkst atļauties būt vāja iekšpolitiski un ārpolitiski, tā šodien Saeimā notiekošo ārpolitikas debašu laikā savā runā norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Viņš sacīja, ka jau iepriekš brīdinājis, ka aizejošais gads būs sarežģīts un nemierīgs. Kā izteicās Rinkēvičs, tas bija laiks, kad ikviens varēja sacensties par skaļāko virsrakstu ziņu lentēs. Neskatoties uz to, ministra vērtējumā Latvijai aizvadītais gads ārpolitikā bijis veiksmīgs.

Kā piemēru viņš minēja Latvijas kļūšanu par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsti. Tāpat viņš atgādināja, ka NATO Varšavas samitā panākta vienošanās par austrumu flanga nostiprināšanu. "Šie darbi nebūtu iedomājami bez kopējās izpratnes un sadarbības. Bet mums vēl nepieciešams stiprināt ekonomisko un drošības telpu," viņš norādīja.

Ministrs arī mierināja, ka pasaules gals un militārs uzbrukums nav gaidāms, taču "viss atkarīgs no mums pašiem". Viņa ieskatā globalizētā pasaulē nevienai valstij nav iespējams stāvēt vienai pašai.

"Bieži dzirdam, ka Latvijai ir jāsēž klusi malā - kā zaķītim zem eglītes, kamēr apkārt staigā baisais vilks. Mēs jau reiz tā darījām, līdz uz laiku zaudējām savas valsts neatkarību. Mēs nedrīkstam stāvēt malā! Latvijas ārpolitikai un Latvijas balsij pasaulē, katru dienu un ik uz soļa, ir jābūt vēl vairāk pamanāmai un sadzirdētai," viņš uzsvēra, piebilstot, ka ne jau Briselē vai kādā citā galvaspilsētā kāds ir vainīgs, ka nespējam vai negribam pieņemt lēmumus mūsu valsts tālākai attīstībai.

"Arī Latvija nedrīkst būt vāja iekšpolitiski un ārpolitiski. Starptautiskajā politikā būs daudzi asi pagriezieni," viņš brīdināja, pie reizes atgādinot arī par bēgļu plūsmām un terorisma uzliesmojumu pasaulē.

Vienlaikus ministrs izteicās, ka atsevišķās valstīs ārpolitikas jautājumi kļūst par ieganstu iekšpolitisko problēmu risināšanai. Tāpat viņš atgādināja par virtuālajā vidē notiekošajām nomelnošanas kampaņām, kā arī puspatiesībām un apzināto dezinformāciju.

Neskatoties uz izaicinājumiem, ministrs apliecināja, ka Latvija arī turpmāk stiprinās iekšējo un ārējo drošību, pragmatiski un konstruktīvi strādājot arī pie Eiropas Savienības (ES) stiprināšanas.

"Latvija ir uzticama valsts saviem sabiedrotajiem un draugiem. Latvija darīs visu, lai nodrošinātu apstākļus sabiedroto uzņemšanai," viņš apliecināja. Tāpat ministrs, atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa iepriekš paustajiem pārmetumiem NATO, norādīja, ka viņa ieskatā NATO nav pagātnes relikts, bet moderna un stipra drošības organizācija, kas spēj adekvāti atbildēt uz visiem izaicinājumiem.

Runājot par notiekošo ASV, ministrs pauda viedokli, ka Eiropas un ASV liktenis ir cieši saistīti, turklāt sadarbība nāk par labu stabilitātei. "Esam gatavi darbam ar ASV jauno administrāciju un Kongresu," sacīja ministrs, kura ziņojuma daļu par attiecībām ar ASV savulaik kritizēja vairāki pētnieki un eksperti.

Rinkēvičs savas uzrunas laikā minēja ciešo sadarbību ar diasporu un nepieciešamību atbalstīt Latvijas uzņēmumus jaunu tirgu rašanā, kas savā ziņā nepieciešams pēc ekonomisko sankciju noteikšanas Krievijai.

Runājot par Krieviju, Rinkēvičs sacīja, ka tā vienmēr būs Latvijas kaimiņš, taču nedrīkst pieļaut, ka tā pārkāpj starptautisko tiesību principus. Nepieciešams veicināt dialogu ar Krievijas pilsonisko sabiedrību, kā arī jāatmasko Krievijas propaganda, atzīmēja ārlietu ministrs.

Tāpat ministrs atgādināja par Lielbritānijas lēmumu izstāties no ES, skaidrojot, ka Latvija respektē šo pozīciju, taču ir skaidrs, ka sarunas par tālāko ekonomisko attiecību modeli būs grūtas.

Noslēgumā Rinkēvičs norādīja, ka neatkarīga valsts ir milzīga privilēģija, atbildība un neatlaidīgs darbs, lai to saglabātu un attīstītu. Daudzas lietas, kas šķita pašsaprotamas, tādas vairs nav, viņš skaidroja.

Kā norādīts Rinkēviča ikgadējā ziņojumā, Latvija gatavojas sniegt atbalstu Eiropas hibrīdā apdraudējuma analīzes centra izveidei. Saskaņā ar ziņojumā minēto, Krievijas īstenotajā agresijā Ukrainā un teroristiskās organizācijas "Islāma valsts" pielietotajā taktikā vērojamas hibrīdās karadarbības metodes, apvienojot militārus un nemilitārus līdzekļus, tostarp kiberuzbrukumus un publiskās komunikācijas kanālus.

Rinkēvičs ziņojumā atgādinājis, ka arī Krievija turpinājusi mēģinājumus ietekmēt valstu un sabiedrību noskaņojumus un kavēt starptautiskās sabiedrības iespējas reaģēt uz tās rīcību. Šī iemesla dēļ Latvijas interesēs ir stiprināt spēju vērsties pret hibrīdo apdraudējumu gan nacionālā līmenī, gan arī sabiedroto valstīs un tuvējos kaimiņu reģionos.

Kā apliecinājis ministrs, līdztekus nacionālo kiberaizsardzības spēju attīstīšanai Latvija sekmēs labāku koordināciju starp ES dalībvalstīm noturības stiprināšanai pret kiberuzbrukumiem, kā arī aktīvi iesaistīsies dialogā ar partneriem par kritiskās infrastruktūras drošības stiprināšanu.