Arī premjers pauž nožēlu par Grigules balsojumu

© F64

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pauž nožēlu par Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Ivetas Grigules (ZZS) balsojumu pret rezolūciju saistībā ar Krievijas propagandu, aģentūru LETA informēja Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Kučinska ieskatā Grigules balsojums neatspoguļo Latvijas pozīciju stratēģiskās komunikācijas jautājumā. Viņš atgādina, ka gan Latvijai, gan arī Eiropas Savienībai (ES) un NATO ir jāstiprina kapacitāte stratēģiskās komunikācijas jomā. "Cīņa pret propagandu un demagoģiju būs efektīva vienīgi tad, ja darbosimies kopā ar saviem partneriem ES un NATO," piebilst premjers.

Grigules rīcība, vai tā ir apzināta vai nekompetenta, esot pretrunā ar Latvijas interesēm, tāpēc Kučinskis no tās kategoriski norobežojas. Viņš arī aicina Zaļo un zemnieku savienības sastāvā esošās Latvijas Zemnieku savienības biedrus izvērtēt politiķes rīcību.

LETA jau vēstīja, ka EP deputāte Grigule kopā ar politiķiem Andreju Mamikinu (S) un Tatjanu Ždanoku (LKS) nobalsojusi pret EP pieņemto rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju īstenoto propagandu.

Viņi ir vienīgie Latvijas pārstāvētie EP deputāti, kuri nav atbalstījuši rezolūciju, kurā EP iesaka stiprināt nelielo "stratēģiskās komunikācijas" darba grupu un vairāk ieguldīt izpratnes veicināšanā, izglītošanā, tiešsaistes un vietējos medijos, pētnieciskajā žurnālistikā un informācijas lietotprasmē.

Vaicāta par šāda balsojuma iemeslu, Grigule aģentūrai LETA skaidroja, ka tam bija vairāki iemesli. "Tad, kad EP būs gana drosmīgs paskatīties acīs realitātei, kad beigs piemērot dubultstandartus savās attieksmēs pret dažādiem jautājumiem un valstīm, kad būs deklarācijas gan par ASV paveiktajiem "labajiem darbiem", gan par lielo ES dalībvalstu "varoņdarbiem", kad EP beidzot atbalstīs aizliegumu ES dalībvalstīm nodarboties ar ieroču tirdzniecību, tai skaitā ar dažādos konfliktos iesaistītām trešajām valstīm, tad arī atbalstīšu šādas deklarācijas, kāda vakar ar minimālu pārsvaru tika pieņemta EP," skaidroja politiķe, piebilstot, ka balsotāju "par" esot bijis krietni mazāk par 50% no zālē klātesošajiem deputātiem.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais