KNAB priekšnieks Vilnītis: par sievas firmas parādiem jau bija zināms sen

© f64

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) direktors Normunds Vilnītis šodien intervijā Neatkarīgajai uzsver, ka valsts iestādes par viņa, kā arī viņa sievas uzņēmuma parādsaistībā zinājušas jau sen, un nav zināms, kādēļ šis jautājums aktualizēts tieši tagad.

"Par manu un manas ģimenes patieso finansiālo stāvokli bija zināms jau sen, un neko neesmu slēpis. Tam deva izvērtējumu gan valdība, gan Nacionālā drošības padome, gan Valsts ieņēmumu dienests; to varēja izvērtēt sabiedrība. Kādēļ jautājumi radās atkārtoti un kādēļ pēkšņi juridiskas personas parādi tika traktēti kā mani personiskie parādi – to es nevaru izskaidrot. Nezinu, kam tas bija vajadzīgs", intervijā stāsta N. Vilnītis.

"Man patiešām ir kredītsaistības, kuras radās, pērkot māju. Tajā dzīvo mana ģimene – es, mana sieva un mans dēls. Šīs kredītsaistības ir kaut vai tādēļ, ka nekad nelikumīgus līdzekļus neesmu saņēmis. Nezinu, kura valsts amatpersona var iegādāties īpašumu bez kredītsaistībām. Tas ir nereāli, īpaši ņemot vērā manu līdzšinējo karjeru. Bažas varētu rasties par to valsts amatpersonu godīgumu, kuras iegādājas mājokli bez kredītsaistībām. Protams, varēju jau izvēties vienistabas dzīvokli Maskavas priekšpilsētā. Tad vai nu šo kredītsaistību nebūtu, vai arī tās būtu stipri vien mazākas. Taču, domājot par savām un savas ģimenes perspektīvām, nolēmu ieguldīt nopietnākā īpašumā – mājā ar zemi. Plānoju kredītu divdesmit gadu laikā nomaksāt," norāda KNAB vadītājs.

Parādsaistības izsniedzot pielaidi valsts noslēpumam, izvērtētējis arī Satversmes aizsardzības birojs. "Ja runājam par konkrēto firmu, kura ir manas sievas īpašumā, tad arī pirms vairāk nekā gada, kad es pretendēju uz KNAB priekšnieka amatu, varēja redzēt tās parādsaistības. Tagad šai firmai ir piešķirts tiesiskās aizsardzības statuss. Juridiskām personām tiesiskās aizsardzības procesu piemēro tikai tad, ja aktīvi pārsniedz saistības. Tādēļ runāt par milzīgām šīs firmas kredītsaistībām vai parādiem ir nevietā. Mana sieva nodarbojas ar uzņēmējdarbību, un es viņas jomā neiejaucos. Es esmu solījis nepiedalīties uzņēmējdarbībā un politikā. Savu solījumu es pildu. Zinu tikai to, ka manai sievai pieder uzņēmumi, bet, kādi finansiālie darījumi tajos notiek, es patiešām nezinu un par to neinteresējos."

Pilnu interviju ar Normundu Vilnīti lasiet šodienas "Neatkarīgajā"

Latvijā

Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno tērēt mazāk nekā kaimiņi Lietuvā un Igaunijā – svētkiem vislielāko budžetu atvēlējuši lietuvieši, savukārt dāvanas mazāk iegādāsies igauņi.

Svarīgākais