Rīgas pašvaldībā 16. martā pieteikti divi pasākumi pie Brīvības pieminekļa.
Pirmā pasākumu pieteikusi organizācija "Daugavas Vanagi Latvijā", kas no plkst.11 līdz plkst. 14 vēlas rīkot gājienu un sapulci. Pēc organizatoru aplēsēm, pasākumā varētu piedalīties aptuveni 300 cilvēki.
Pēc dievkalpojuma Doma baznīcā iecerēts gājiens pa Zirgu ielu, Līvu laukumu un Kaļķu ielu līdz Brīvības piemineklim, kur plānota ziedu nolikšana.
Pasākumu pie Brīvības pieminekļa no plkst.11 līdz plkst.13.30 pieteicis arī aktīvists Jurijs Kotovs, kurš plāno protestēt "pret valdošās koalīcijas antitautisko būtību un ekonomisko nespēku". Iecerēts arī pieprasīt "Saeimas un valdības nekavējošu demisiju". Pasākumā varētu piedalīties 100 līdz 200 cilvēku, uzskata Kotovs.
Pašvaldība gan Kotovam nosūtījusi vēstuli ar lūgumu līdz 1.martam mainīt pasākuma vietu vai laiku, jo "Daugavas Vanagu" pasākums pieteikts pirmais.
Visus pieteiktos pasākumus izvērtēs Rīgas domes Piketu, gājienu un sapulču pieteikumu izvērtēšanas komisija, ņemot vērā drošības iestāžu ieteikumus.
Kā ziņots, Tieslietu ministrija (TM) sadarbībā ar Rīgas domi izstrādājusi grozījumus likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem", lai neļautu pieteikt dažādus pasākumus vairāk nekā četrus mēnešus iepriekš. Arī Saeimas Juridiskās komisijas deputāti piekrituši šādiem grozījumiem, raksta "Latvijas Avīze".
Likumprojekta anotācijā gan leģionāru atceres diena nav minēta, tomēr atbildīgie ierēdņi nav slēpuši, ka likuma grozījumi nepieciešami galvenokārt 16.marta aktivitāšu dēļ. Pašreizējais likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" regulējums nenosaka, cik ilgi pirms plānotā pasākuma tā organizētājs iesniedz pieteikumu pašvaldībā. Gadījumos, kad savus pieteikumus iesniedz divi pretēji noskaņoti grupējumi, pašvaldība priekšroku dod tam, kurš dokumentus iesniedzis pirmais.
Atsevišķas organizācijas to izmanto, lai ieriebtu saviem ideoloģiskajiem pretiniekiem. Piemēram, pērnā gada sākumā prokrieviskā biedrība "Rodina" pasteidzās uz 16.martu pieteikt savu pasākumu pie Brīvības pieminekļa. Līdz ar to leģionāriem un viņu atbalstītājiem tika liegta oficiāla ziedu nolikšana šajā vietā. Biedrība "Daugavas vanagi Latvijā" uz to reaģēja, piesakot pasākumus pie Brīvības pieminekļa līdz pat 2012.gada 16.martam. Arī 9.maijs ir "aizņemts" vairākus gadus uz priekšu.
Šādi pieteikumi rada papildu birokrātiskus šķēršļus atsevišķām sabiedrības grupām organizēt tematiskus pasākumus, kā arī apgrūtina pašvaldības darbu, pārliecināti grozījumu autori. Tādēļ viņi ierosina noteikt, ka pieteikumus pašvaldībā jāiesniedz ne agrāk kā četrus mēnešus un ne vēlāk kā desmit darbadienas pirms attiecīgā pasākuma norises. Četri mēneši, pēc ierēdņu domām, ir pietiekams laiks, lai sev nelabvēlīga pašvaldības lēmuma gadījumā organizatori varētu to apstrīdēt tiesā.
TM un domes pārstāvji arī vēlas noteikt, ka pasākuma organizatoriem jāiesniedz pašvaldībā kārtības uzturētāju saraksts ar parakstītu apliecinājumu, ka šie cilvēki tiešām rūpēsies par kārtību. Šo ierosinājumu gan vairākums Juridiskās komisijas deputātu izbrāķēja kā pārāk birokrātisku un policejisku. Daži pat pārmeta, ka šādi valsts cenšas novelt uz organizatoru pleciem savu Satversmē noteikto pienākumu aizsargāt miermīlīgus piketus, gājienus un mītiņus.