Rīt ir viena no kontroversiālākajām Latvijas sabiedrības atzīmētākajām piemiņas dienām – pieminēsim Latvijas karavīrus, kuri Otrā pasaules kara laikā cīnījās nacistiskās Vācijas armijas sastāvā. Kopš Krievija anektēja Krimu, šī ir arī diena, kad saasinās Nacionālās apvienības attiecības ar valdības galvu. Arī šis gads nebūs izņēmums.
Ar lielāku vai mazāku sabiedrības iesaistīšanos par Latviešu leģionāru atceres dienu dēvēto datumu atzīmējam kopš 1990. gada. Pasākumiem pie Brīvības pieminekļa pievēršot uzmanību Krievijas medijiem, laukumu pie tā kā platformu savas ideoloģijas virzīšanai izmantoja arī Tatjanas Ždanokas vadītie politiskie spēki un tiem tuvas organizācijas, kas padarīja neērtu valdības pārstāvju piedalīšanos šajos pasākumos. Nacionālās apvienības pārstāvjiem tas gan netraucēja apmeklēt pasākumus pie Brīvības pieminekļa.
Nevēloties nelabvēlīgas publicitātes Austrumos dēļ atteikties no tradīcijām, par pasākuma pie Brīvības pieminekļa apmeklēšanu amatu 2014. gadā zaudēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis. Viņš nevēlējās sekot Vienotību pārstāvošās premjerministres Laimdotas Straujumas aicinājumam apmeklēt piemiņas pasākumus Lestenē un tika atstādināts.
Nākamais premjerministrs Māris Kučinskis īpašus aicinājumus savas valdības ministriem neesot paudis, jo uzskatījis, un, kā liecina vēsture - pamatoti, ka viņa ministri ir pietiekami saprātīgi, lai nedotu papildu iemeslus pret Latvijas vērstām provokācijām.
Savukārt Jauno Vienotību pārstāvošais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir paplašinājis savas priekšgājējas aicinājumu un attiecina to ne tikai uz ministriem, bet arī uz valdību veidojošo partiju biedriem.
«11. novembris ir diena, kad godinām visus Latvijas karavīrus. Jautājums par 16. martu tika pārrunāts sadarbības sanāksmē 25. februārī. Ministru prezidents rosināja tos valdību veidojošo partiju pārstāvjus, tajā skaitā ministrus, kuri tomēr vēlas 16. martā godināt karā kritušo karavīru piemiņu, to darīt nevis pie Brīvības pieminekļa, bet piemiņas pasākumā Lestenē,» informēja premjera padomnieks Sandris Sabajevs.
Nacionālās apvienības reakcija nebija ilgi jāgaida. «Žēl, ka atkal jau atsākuši skanēt sen piemirsti premjera norādījumi par iešanu pie Brīvības pieminekļa. Jāatgādina, ka Satversmē ir noteiktas pamatbrīvības. Tās attiecas uz visu Latvijas tautu. Ļoti labprāt gribēšu redzēt Krišjāni Kariņu Lestenes Brāļu kapos 11. novembrī. Leģionāri turēja fronti, lai Kariņa senči varētu doties trimdas gaitās,» pauž deputāts Ritvars Jansons.
Savukārt Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks, kurš piedalījies 25. februāra sanāksmē, uzskata, ka uz viņu premjera aicinājums neattiecas. «Tāpat kā katru gadu, ar saviem dēliem iešu pie Brīvības pieminekļa godināt leģionārus. Uz mani šis aicinājums neattiecas, tas bija ministriem, tas nav man saistošs, tas ir tikai aicinājums,» saka I. Parādnieks.
Iespējams, ka arī citi Nacionālās apvienības pārstāvji apmeklēs pasākumus ne tikai Lestenē, bet arī pie Brīvības pieminekļa, taču Neatkarīgajai neizdevās noskaidrot, vai K. Kariņš koalīcijas partnerus brīdinājis arī par iespējamajām sekām par nesekošanu viņa aicinājumam.