Eksprezidents Bērziņš aizstāv demisionējušo Straujumu

© F64

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) cilvēcīgi, saprātīgi un godīgi centās pildīt savus pienākumus, sarunā ar aģentūru LETA sacīja bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Eksprezidentam Straujumas demisija nav pārsteigums. Viņš sacīja, ka jau iepriekš bijis skaidrs, ka tā notiks.

"Savu darbu Straujuma veica savu spēju robežās, uzņēmās atbildību tajā laikā, kad neviens to negribēja, kad šķita, ka viss tika zaudēts," teica Bērziņš.

Bērziņš uzsvēra, ka Straujuma godam nostrādājusi divus gadus un tagad nākamās valdības veidošana ir Saeimas un partiju rokās.

Kā ziņots, vērtējot Straujumas demisiju, bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis aģentūrai LETA pauda, ka partija "Vienotība" nepietiekami novērtēja sava ieceltā līdera lomu un atbildību, jo faktiski Straujuma Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā izdarīja "mazu varoņdarbu", viena pati uz saviem pleciem iznesot visu vadības smagumu.

Ulmanis teica, ka, viņaprāt, nekas ārkārtējs nav noticis, jo procesi, ņemot vērā iepriekš notiekošo, bija prognozējami. "Pašas partijas uz to visu laiku mudināja un aicināja. Varbūt īpatnējākais šajā visā ir tas, ka sestdienas "Vienotības" kongresā netika runāts pēc būtības, bet gan spēlēja tādu kā slikti inscenētu teātra izrādi," pauda Ulmanis, norādot, ka tas savā ziņā bija kā "neliels spļāviens sejā Latvijas iedzīvotājiem".

Kā ziņots, Straujuma šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni paziņoja par savu demisiju.

Pēdējā laikā politikas kuluāros aktīvi tika runāts par iespējamo valdības nomaiņu. Šīs runas aktualizējās pēc tam, kad Straujuma pieprasīja sava partijas biedra satiksmes ministra Anrija Matīsa (V) demisiju.

Straujuma valdības vadītāja amatā stājās 2014.gada 22.janvārī, aizstājot toreizējo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), kurš atkāpās pēc Zolitūdes traģēdijas. Lai gan Straujuma sākotnēji paziņoja, ka nekandidēs uz premjerministra amatu rudenī gaidāmajās vēlēšanās, savas domas viņa mainīja un pērn rudenī atkārtoti tika nominēta un apstiprināta šim amatam.

Latvijā

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) pagājušajā gadā reģistrēja kārtējo meitasuzņēmumu – šoreiz Ungārijā. Tagad uzņēmums strauji paplašina savu klientu loku Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Ungārijā, Vācijā, Rumānijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un pat Āfrikā.

Svarīgākais