Turpinās intrigas ap "Zolitūdes komisijas" galaziņojumu

Vairāki "Vienotības" un "Saskaņas" frakciju deputāti rosina no rītdienas Saeimas sēdes darba kārtības izslēgt Zolitūdē sabrukušā lielveikala "Maxima" traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu.

Izslēgt ziņojumu rosina deputāti Ints Dālderis (V), Veiko Spolītis (V), Aleksejs Loskutovs (V), Zenta Tretjaka (S) un Igors Zujevs (S).

LETA jau ziņoja, ka komisijas jaunievēlētais sekretārs Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK) iepriekš parakstīja komisijā apstiprināto galaziņojumu, aģentūrai LETA apstiprināja politiķis. Līdz ar to tika noņemti juridiskie šķēršļi, lai dokumentu varētu virzīt izskatīšanai Saeimā. Iepriekšējais sekretārs Ints Dālderis (V) bija atteicies parakstīt parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu.

Jau vēstīts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija 27.oktobrī apstiprināja galaziņojumu, minot tajā arī politiski un morāli atbildīgās personas.

Kā politiski un morāli atbildīgas personas galaziņojumā minēti toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars (V) un Daniels Pavļuts, bijušie Ekonomikas ministrijas valsts sekretāri Anrijs Matīss (V) un Juris Pūce (LA), Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Vairāk nekā 80 lappušu garā galaziņojuma kopsavilkumā cita starpā norādīts, ka komisija, izvērtējusi Zolitūdes traģēdiju veicinošas nepilnības valsts un pašvaldību iestāžu darbā un normatīvajā regulējumā, secina, ka valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā, iespējams, ir novedusi pie traģēdijas.

Komisija arī sniegusi pamatojumu savam secinājumam. Likvidējot Valsts būvinspekciju, valstī ievērojami samazinājās būvniecības kontrole un tika zaudēta iespēja realizēt vienotu valsts politiku būvniecībā. Valsts īstenota būvniecības kontrole tika atjaunota tikai pēc Zolitūdes traģēdijas, kad tika izveidots Būvniecības valsts kontroles birojs, savukārt mēģinājumi atjaunot valsts īstenotu būvniecības kontroli līdz Zolitūdes traģēdijai saskārās ar naudas trūkumu.

Rīgas pilsētas pašvaldībā pastāvošā būvniecības uzraudzības sistēma bija neefektīva un nevajadzīgi sadrumstalota, tāpat spēkā esošā būvspeciālistu sertifikācijas kārtība un būvizstrādājumu tirgus uzraudzības sistēma neveicināja drošu būvniecību un spēkā esošajos normatīvajos aktos bija vairāki trūkumi, kas traucēja noteikt būvniecības procesa dalībnieku atbildību, vienlaikus apgrūtinot kontrolējošo institūciju darbu.

Komisija ir formulējusi virkni priekšlikumu normatīvā regulējuma un valsts un pašvaldību iestāžu darba uzlabošanai. Būvniecības nozares mērķtiecīgai vadīšanai Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām ir jāizstrādā būvniecības politikas plānošanas dokuments tuvākajiem gadiem. Jāizstrādā un jāpieņem grozījumi Būvniecības likumā, pastiprinot prasības būvprojektu ekspertīzei un būvju ekspluatācijas drošībai, kā arī palielinot būvniecības procesa dalībnieku atbildību visā būvniecības procesā.

Deputāti rosina Būvniecības likumā un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos precizēt publiskas ēkas jēdzienu, noteikt pienākumu informēt sabiedrību par būvatļaujas nosacījumu izpildi, novērst terminoloģiskas neprecizitātes, kā arī veikt vairākus citus uzlabojumus.

Deputāti izteikuši vēl vairākus citus ierosinājumus.

Zolitūdes traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī, kad, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, gāja bojā 54 cilvēki. Tā ir lielākā traģēdija Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.