Vējonis sola turpināt strādāt Latvijas valsts un tautas labā

© F64

Nākamais valsts prezidents Raimonds Vējonis (ZZS) pēc prezidenta vēlēšanu rezultātu paziņošanas solīja turpināt strādāt Latvijas valsts un tautas labā.

Viņš solīja stiprināt valsts drošību, veicināt reģionu kā arī visas valsts attīstību un celt tautas labklājību.

Viņaprāt, šajās Valsts prezidenta vēlēšanas atšķīrās no iepriekšējām ar kandidātu debatēm un diskusijām dažādos formātos, kuros augstā amata pretendenti sniedza savu redzējumu.

Vējonis pateicās arī par atbalstu savai ģimenei.

Vējonim pēc ievēlēšanas nācis prātā Latvijas valstsvīra Jāņa Čakstes teiktais 1919.gadā - gadu pēc valsts neatkarības pasludināšanas, proti, ka Latvija var būt gandarīta ar paveikto. Kā norādīja jaunievēlētais Valsts prezidents, arī patlaban ir pamats ar gandarījumu skatīties valsts nākotnē un lepoties ar līdz šim paveikto.

"Strādāšu tā, lai mēs visi kopā - tauta, politiskās partijas, valdība, Saeima - strādātu kā komanda un lēmumi būtu vērsti uz valsts attīstību. Gods kalpot Latvijai!" savu uzrunu uzreiz pēc ievēlēšanas noslēdza Vējonis

Kā ziņots, par Valsts prezidentu šodien Saeima ievēlēja aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS).

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzīto Vējoni Valsts prezidenta amatā ievēlēja piektajā balsojumā, kurā viņu atbalstīja 55 deputāti. Vējonis šajā balsošanas kārtā bija vienīgais kandidāts.

Pret Vējoni nobalsoja 42 tautas kalpi. Viens balsošanas biļetens izrādījies nederīgs, bet viens parlamentārietis nav piedalījies balsojumā.

Pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa pilnvaras beigsies šā gada 7.jūlijā.

Vējonis būs piektais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un devītais kopš Latvijas valsts dibināšanas.

Kā ziņots, Valsts prezidenta amatam bija izvirzīti četri kandidāti - Vējonis, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, kā arī Saeimas deputāti - partijas "Saskaņa" pārstāvis Sergejs Dolgopolovs un Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars.

Vējonis vairākus gadus strādājis par vides ministru, savukārt kopš 2014.gada strādā aizsardzības ministra amatā. Viņš vairākas reizes ievēlēts par Saeimas deputātu no ZZS saraksta un pašlaik ieņem Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāja amatu.

Pirms iesaistīšanās valsts līmeņa politikā Vējonis bijis gan Madonas pilsētas domes deputāts, gan strādājis Skultes ostas valdes locekļa amatā. Līdz 2002.gadam viņš bijis Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors.

Vējonis 1989.gadā Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātē ieguvis biologa, bioloģijas un ķīmijas skolotāja izglītību, 1994.gadā Somijā Tamperes Tehniskās universitātes Vides un ūdens inženieru institūtā izglītību ūdens un vides pārvaldības jomā, savukārt 1995.gadā LU bioloģijas zinātņu maģistra grādu.

Valsts amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu politiķis norādījis, ka dažādās valūtās uzkrājis 88 547 eiro, bet ienākumos guvis 31 708 eiro. Vējonim pērn piederējušas Eiro rezerves fonda apliecības 21 952 eiro vērtībā.

Vējonim nav parādsaistību, un viņš nav izsniedzis aizdevumus. Ministrs arī norādījis, ka viņam ir uzkrāti līdzekļi privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā.

Vējonis jau iepriekš akcentējis, ka viņa prioritātes Valsts prezidenta amatā būs nacionālā vienotība un nacionālā pašapziņa un patriotisms, un sociālais taisnīgums.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais