Jurists Džeriņš: lieta pret mani ir KNAB provokācija

Juristam Edgaram Džeriņam, kas pazīstams ar cīņu pret ceļu policistu nelikumībām, Rīgas apgabaltiesa par it kā notikušu kūdīšanu uz kukuļdošanu un kukuļa piesavināšanos piesprieda divus gadus reāla cietumsoda.

Pirmās instances tiesa lēma vien par nosacītu sodu (šo spriedumu pārsūdzēja gan pats E. Džeriņš, gan noprotestēja prokurors). Interesanti, ka prokuratūra piecu gadu laikā vismaz piecas reizes bija nosūtījusi lietu papildu izmeklēšanai.

2005. gadā E. Džeriņš pārstāvējis personu, kura nopirkusi dzīvokli no kāda Gunta Gardas, kurš savukārt to ieguvis no pensionāru pāra. E. Džeriņš tiesā uzvarējis, bet dzīvokļa īpašnieks reāli īpašumā ievākties nav varējis, jo tajā joprojām dzīvojuši sirmgalvji. Jurists uzzinājis, ka apmaiņā pret simbolisko samaksu par dzīvokli pensionāriem apsolīta iekārtošana pansionātā, kas vēlāk neesot izdarīts. Tad G. Garda piedāvājis E. Džeriņam, lai viņš palīdz sameklēt vietu pansionātā. Abi vienojušies par atlīdzības apjomu un izdevumiem, bet G. Garda līgumu atteicies parakstīt. Naudu viņš esot iemaksājis, un jurists sācis izpēti. Noskaidrojis, ka Rīgā uz pansionātiem ir rinda, kuru apiet nav iespējams,

E. Džeriņš par to informējis klientu. "Tad G. Garda ieradās pie manis, apkārts ar mikrofoniem, un sāka dīvainas runas – jautāja, kam tad īsti es došot kukuli. Biju pārsteigts un norādīju, ka par to neesmu pat domājis. Tagad saprotu, ka tā bija KNAB provokācija, kas, manā skatījumā, izgāzās," Neatkarīgajai stāstīja E. Džeriņš. Pēc dienas viņu aizturēja KNAB.

"Es, iespējams, esmu vienīgais KNAB aizturētais, kuru pēc 48 stundām birojs nelūdz apcietināt – mani vienkārši palaida. Tas vien jau liecina, ka KNAB rīcībā nekā, izņemot G. Gardas liecību, nebija," skaidroja jurists. Viņš pieļāva, ka G. Garda jau bijis tiesībsargājošo institūciju redzeslokā. "Iespējams, ka apmaiņā pret kaut ko G. Gardam palūdza liecināt pret mani," sprieda E. Džeriņš.

Līdz tiesai pagāja vairāki gadi, kuru laikā dažādi prokurori vismaz piecas reizes nosūtīja lietu papildu izmeklēšanai. (Prokuratūras sūtīto dokumentu oriģinālie teksti atrodami E. Džeriņa mājaslapā.) Nevienu no prasībām, pēc E. Džeriņa teiktā, KNAB šo gadu laikā neesot izpildījis.

Pagājušā gada sākumā prokuratūra piedāvājusi, lai E. Džeriņš atzīstoties krāpšanā un bez pierādījumu pārbaudes izlīgstot ar G. Gardu, tad lietu par kukuli izbeigšot. "Prokuratūrai no ļoti samocītas kukuļa lietas iznāktu smuka krāpšanas lieta, tādēļ atteicos, turklāt šo sarunu ierakstīju," stāstīja E. Džeriņš. Tas saniknojis prokuratūru un tiesā jurists saņēma nosacīto sodu. Pagaidām nav skaidrs, kādi argumenti kalpojuši Rīgas apgabaltiesai tik smaga soda piespriešanā – vēl nav pieejams pilns sprieduma teksts.

Prokurors Vadims Iļasovs, kas uzturēja apsūdzību, Neatkarīgajai sniegtajā atbildē norādījis, ka KNAB, pēc viņa domām, esot veicis visas nepieciešamās izmeklēšanas darbības, turklāt jau sākotnēji pierādījumu bāze esot bijusi pietiekama, lai E. Džeriņu sauktu pie atbildības. Tieši KNAB savāktie audio un videoieraksti uzskatāmi par galvenajiem un objektīvākajiem E. Džeriņa vainas pierādījumiem. Bez tam V. Iļasovs uzsvēris, ka, lai spriestu par lietā iesaistīto pušu teikto un darīto, būtu nepieciešams iepazīties ar lietu kopumā un vērtēt faktus kopsakarībā un savstarpējā saistībā, ko tiesa arī esot izdarījusi.

Vēl V. Iļasovs apgalvojis, ka kriminālprocesa materiālos nekas neliecinot, ka prokuratūra būtu izteikusi E. Džeriņam piedāvājumu atzīties krāpšanā. Uz jautājumu, vai divu gadu cietumsods ir adekvāts, prokurors atbildējis, ka ne īpaši – viņš jau pirmajā instancē un apelācijā prasījis sodīt E. Džeriņu ar brīvības atņemšanu uz 4 gadiem un 3 mēnešiem. "Gaidīsim pilnu spriedumu, vērtēsim motivāciju," raksta V. Iļasovs.

E. Džeriņš sacīja, ka varot tikai mēģināt saprast, kāpēc šāds spriedums tapis. "Gribētos jau domāt, ka tiesa, ne līdz galam iedziļinoties, skatījusi šo jautājumu. Tomēr nevaru izslēgt, ka kāds īpaši palūdza man iegriezt," norādīja jurists. Vaicāts par cilvēkiem, kuru rokās būtu vara, lai ietekmētu tiesu, E. Džeriņš norādīja, ka daudziem uzkāpis uz varžacīm – gan esošiem un bijušiem ceļu policistiem, gan citu struktūru pārstāvjiem. "Aizstāvēju cilvēkus, kuri bijuši konfliktā gan ar Satversmes aizsardzības biroju, gan bijušajiem Drošības policijas (DP) darbiniekiem. Vai notikumu atslēga meklējama tur, varu tikai minēt. Skaidrs, ka spriedumu pārsūdzēšu, jo joprojām ticu, ka cilvēku nevar norakt, balstoties uz sadomātu pierādījumu pamata," sacīja E. Džeriņš, vēl norādot, ka tolaik, kad KNAB centies panākt viņa pieķeršanu, jurists cīnījies pret kādu apdrošināšanas kompāniju, kuras īpašnieki esot kādreizējie DP darbinieki, un, kā zināms, atsevišķi augsti KNAB pārstāvji karjeru sākuši tieši DP.