Vilnītis: Iespējams, KNAB ir pārkāpumi, kurus atsevišķi tā darbinieki nevēlas celt gaismā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), iespējams, ir pārkāpumi, kurus atsevišķi tā darbinieki nevēlas celt gaismā, tāpēc ir tāda pretestība pret plānotajām KNAB reformām, - šorīt Latvijas Radio sacīja KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis.

Vilnītis uzsvēra, ka biroja darbinieki pietiekami labi zina patiesos konflikta iemeslus, taču uz ārpusi tiek rādīts pavisam kas cits. Vilnītis piebilda, ka KNAB darbiniekiem ir pretestība pret iekšējās kontroles mehānismu un audita ieviešanu.

"Ir jāsaprot, ka nevajag mākslīgi radīt šo konflikta situāciju, un beidzot jāsāk strādāt - apkarot korupciju, izstrādāt izmaiņas likumos," mudināja KNAB priekšnieks.

Vilnītis neesot informēts par premjeram Valdim Dombrovskism iesniegto 13 KNAB darbinieku sūdzību saturu, to viņš uzzinot tikai no masu medijiem. Viņš esot neizpratnē arī par jaunas starpinstitūciju komisijas izveidošanu, ja jau Nacionālās drošības padome ir izvērtējusi KNAB reformu plānu un atzinusi to par ieviešamu.

Jau ziņots, ka Vilnītim ar rezolūciju tiek uzdots līdz 6.decembrim sagatavot priekšlikumus KNAB struktūras jauna modeļa izstrādei un iesniegt tos Ministru prezidentam, pirms tam izskatot tos biroja padomē un saskaņojot ar jauno starpinstitūciju komisiju.

Vilnītis uzsvēra, ka neko jaunu viņš ierosināt KNAB struktūras uzlabošanā nevarēšot, vērā iespējams ņemt vienīgi KNAB darbinieku ieteikumus. "Saskaņā ar likumu biroja struktūru nosaka KNAB priekšnieks, kāpēc nepieciešams vēl kāds saskaņojums ar jaunizveidotu starpinstitūciju komisiju," neizpratni pauda Vilnītis.

"Man vispār nav skaidrs, kāpēc šai komisijai ir uzliktas tādas funkcijas. Iespējams, tas tiek darīts, lai pavilktu laiku līdz 10.janvārim, taču arī laiks jāvelk korekti," uzskata KNAB priekšnieks.

Šajā gadījumā runa ir par nepopulāru lēmumu, kā rezultātā nāksies samazināt priekšnieku skaitu KNAB. "Sākot strādāt KNAB, konstatēju, ka tas ir ļoti sadrumstalots, - nodaļā ir pa diviem darbiniekiem, ir priekšnieks un vietnieks, tā nav normāla situācija," uzskata Vilnītis.

Viņš noliedz publiski izskanējušo informāciju par viņa politisko ietekmējamību. "Es neesmu ietekmējams, tiekos ar dažādiem cilvēkiem, arī ar politiķiem darba jautājumos. Nav bijis mēģinājumu izdarīt uz mani spiedienu," sacīja Vilnītis.

Viņaprāt, konflikts "beigsies ar to, ka būs jāsāk strādāt. Pašlaik KNAb strādā, bet ne ar pilnu atdevi, darbs ir jāaktivizē."

Jau ziņots, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ("Vienotība") vērsies pie atbildīgās starpinstitūciju darba grupas ar aicinājumu izvērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Normunda Vilnīša rīcības tiesiskumu un atbilstību labas pārvaldības principiem.

Dombrovskis skaidroja, ka līdz šim kopumā viņš saņēmis 13 individuālas un kolektīvas sūdzības par Vilnīša rīcību un šo informāciju tagad nodod izvērtēšanai starpinstitūciju darba grupai, kuras darbības mandāts arī ir pagarināts līdz nākamā gada 10.janvārim.

Dombrovskis gan atturējās komentēt iespējamu KNAB vadītāja nomaiņu, uzsverot, ka patlaban materiāli nodoti izvērtēšanai komisijai un pēc tās atzinuma sniegšanas varēs runāt par tālākajām darbībām.

Vērtējot esošo situāciju KNAB, kas ietver gan biroja vadītāja izstrādātos pretrunīgos KNAB reorganizācijas plānus, gan biroja vadības un darbinieku konfliktus ar Vilnīti, Ministru prezidents uzsvēra, ka šādos apstākļos tiek nepieļaujami negatīvi ietekmēta KNAB reputācija un palielināti korupcijas apkarošanas riski. Lai apturētu situācijas eskalāciju un rastu risinājumus turpmākai KNAB darbībai, Dombrovskis iesniedzis rezolūciju Vilnītim un parakstījis rīkojumu par grozījumiem starpinstitūciju komisijas sastāvā un uzdevumos KNAB situācijas vērtēšanai.

Vilnītim ar rezolūciju tiek uzdots līdz 6.decembrim sagatavot priekšlikumus KNAB struktūras jauna modeļa izstrādei un iesniegt tos Ministru prezidentam, pirms tam izskatot tos biroja padomē un saskaņojot ar jauno starpinstitūciju komisiju.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais