Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palāta lietā par naudas piesavināšanos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) apsūdzētajiem bijušajiem biroja darbiniekiem Jānim Imšam un Indrai Veipai šodien piesprieda katram sešu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju.
Tāpat tiesa no bijušā KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas galvenā speciālista Imšas nolēma piedzīt 102 272 latus, ko saskaņā ar apsūdzību viņš varētu būt piesavinājies no kriminālprocesos izņemtās naudas. Kopumā gan Imšam tiek inkriminēta 104 272 latu piesavināšanās, bet daļu naudas viņš jau atmaksājis.
Rīgas apgabaltiesa, izskatot šo lietu pirmajā instancē, 2009.gada 2.februārī Imšu bija nolēmusi sodīt ar septiņu gadu brīvības atņemšanu, mantas konfiskāciju un naudassodu desmit minimālo mēnešalgu (1800 latu) apmērā.
Savukārt Veipu AT šodien atzina par vainīgu arī vienā naudas piesavināšanās epizodē, kurā iepriekš Rīgas apgabaltiesa viņu bija attaisnojusi. Par to Veipai AT šodien piesprieda sešu gadu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju.
Savukārt pēc panta par valsts amatpersonas bezdarbību AT Veipai noteica maigāku sodu, nekā pirms aptuveni gada to bija lēmusi Rīgas apgabaltiesa. Pirmā instance Veipai par šo likuma pārkāpumu bija piespriedusi piecu gadu brīvības atņemšanu ar tikpat ilgu aizliegumu ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās. Savukārt AT Veipai šodien par to piesprieda trīs gadu brīvības atņemšanu.
Tāpat AT no Veipas nolēma piedzīt 33 634 latus, kurus saskaņā ar apsūdzību viņa varētu būt piesavinājusies no KNAB glabāšanā esošās naudas.
Rezultātā AT šodien abiem apsūdzētajiem mainīja Rīgas apgabaltiesas iepriekš piespriestos galīgos sodus - Imšam tika noteikts par vienu gadu maigāks brīvības atņemšanas sods, bet Veipai - par vienu gadu bargāks.
Turklāt atšķirībā no pirmās instances tiesas sprieduma AT šodien no abiem apsūdzētajiem par labu KNAB nolēma piedzīt piesavinātos līdzekļus.
Prokurore Velta Zaļūksne šodien pēc tiesas sprieduma norādīja, ka ar to ir apmierināta, jo AT ņēmusi vērā viņas apelācijas protestā norādītos iebildumus. Par to, vai spriedums tiks pārsūdzēts kasācijas kārtībā, galīgo lēmumu prokurore pieņemšot pēc iepazīšanās ar tā motīviem.
Imšas advokāte Iveta Vietniece žurnālistiem atzina, ka AT viņas klientam ir piemērojusi maigāku sodu, nekā iepriekš bija lēmusi apgabaltiesa, un tas esot pozitīvi, tomēr aizstāvība bija lūgusi sodu noteikt vēl zemāku. Šādā gadījumā tiesai būtu jāpiemēro Krimināllikuma (KL) 49.panta nosacījumi, kas paredz vieglāka soda noteikšanu nekā likumā paredzētais.
Savukārt Veipas advokāts Valters Jakobijs jau šodien pauda gandrīz simtprocentīgu pārliecību, ka apelācijas instances tiesas spriedumu viņš pārsūdzēs, kad būs iepazinies ar pilnu tā tekstu.
Pilns AT šodien pasludinātā sprieduma teksts būs pieejams 2.martā, bet pēc tam desmit dienu laikā to būs iespējams pārsūdzēt kasācijas kārtībā.
Kā ziņots, izskatot lietu pirmajā tiesu instancē, Rīgas apgabaltiesa 2009.gada 2.februārī Imšu atzina par vainīgu pēc KL 179.panta 3.daļas par piesavināšanos lielā apmērā un pēc KL 296.panta par tiesas sprieduma un lēmuma neizpildīšanu. Pēc KL 179.panta 3.daļas viņš tika sodīts ar septiņu gadu brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju, bet pēc KL 296.panta - ar naudassodu desmit minimālo mēnešalgu apmērā. Kā galīgo sodu apgabaltiesa toreiz Imšam noteica septiņu gadu reālu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju un desmit minimālo mēnešalgu naudassodu.
Savukārt Veipu pirmās instances tiesa atzina par vainīgu noziedzīga nodarījuma pastrādāšanā pēc KL 319.panta 2.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību ar smagām sekām vai mantkārīgos nolūkos, bet pēc KL 179.panta 3.daļas par piesavināšanos lielā apmērā Veipa toreiz tika attaisnota. Pēc KL 319.panta 2.daļas apgabaltiesa Veipai piesprieda piecu gadu brīvības atņemšanu ar tikpat ilgu aizliegumu ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās.
Lietā par cietušo atzītā KNAB prasīto materiālo kompensāciju pirmās instances tiesa no apsūdzētajiem iepriekš lēma nepiedzīt.
Vēlāk Rīgas apgabaltiesas spriedumu apelācijas kārtībā pārsūdzēja visi lietas dalībnieki, kuriem bija tādas tiesības. Apelācijas sūdzības iesniedza gan abi apsūdzētie, gan viņu aizstāvji, bet apelācijas protestu - prokuratūra. Spriedumu pārsūdzēja arī šajā lietā par cietušo atzītais KNAB.
LETA jau ziņoja, ka, nododot lietu tiesai, 2008.gada 26.septembrī Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļa Imšam un Veipai uzrādīja apsūdzības par tādas naudas piesavināšanos, kas tikusi atzīta par lietiskajiem pierādījumiem kriminālprocesos. Abu apsūdzēto darbības prokuratūra toreiz kvalificēja pēc KL 179.panta 3.daļas, turklāt Veipa tika apsūdzēta arī pēc KL 319.panta 2.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas.
Tiesas izmeklēšanas laikā Imšam tika uzrādīta apsūdzība arī pēc KL 296.panta - par tiesas sprieduma nepildīšanu, savukārt Veipas apsūdzībai tika pievienota papildu epizode pēc KL 319.panta 2.daļas. Apsūdzības papildinājumu abiem tiesājamiem prokuratūra saistīja ar bijušā "Rudens aptieku" tīkla īpašnieka Vladimira Labazņikova lietā izņemtajiem finanšu līdzekļiem, norādot, ka izņemto naudu - 45 000 latu - saskaņā ar tiesas spriedumu vajadzēja konfiscēt jeb ieskaitīt valsts kasē, tomēr tas neesot ticis izdarīts.
Saskaņā ar apsūdzību Imša laika posmā no 2004.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 15.aprīlim no kriminālprocesos izņemtās naudas kopumā piesavinājies 82 908 latus, 24 500 eiro (17 219 latus) un 7800 ASV dolārus (3720 latus). Tiesā Imša ar nožēlu atzina naudas piesavināšanās faktu un liecināja, ka šos finanšu līdzekļus viņš tērējis dažādām "ikdienas vajadzībām" - veselības problēmu risināšanai, degvielas iegādei un ceļošanai. Tāpat Imša par šo naudu pircis pārtiku un dāvanas ģimenei, kā arī sedzis bērnu audzināšanai paredzētos izdevumus - apmaksājis bērnudārzu un dažādas nodarbības.
Savukārt Veipa tika apsūdzēta par 14 270 latu, 19 487 ASV dolāru (9295 latu) un 13 995 eiro (9836 latu) piesavināšanos laika periodā no 2007.gada 20.novembra līdz 2008.gada 15.aprīlim. Atšķirībā no Imšas, Veipa savu vainu šajā apsūdzībā pilnībā noliedza.
Tiesas izmeklēšanas laikā, papildinot apsūdzību, prokuratūra norādīja, ka saskaņā ar tiesas spriedumu Labazņikova lietā izņemto naudu - 45 000 latu - vajadzēja konfiscēt jeb ieskaitīt Valsts kasē. Tas bijis Imšas pienākums, taču viņš to neesot izpildījis, savukārt Veipa neesot kontrolējusi sava padotā rīcību. Tādējādi Imša neesot pildījis tiesas spriedumu, savukārt Veipa - izdarījusi valsts amatpersonas bezdarbību, kas izpaudusies ar sprieduma izpildes nekontrolēšanu.
Prokurore Zaļūksne pirmās instances tiesas debatēs Imšam kā galīgo sodu bija lūgusi noteikt četru gadu reālu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudassodu desmit minimālo mēnešalgu apmērā. Savukārt Veipai viņa bija lūgusi piespriest sešu gadu reālu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, atņemot tiesības ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās uz pieciem gadiem. Imšas rīcībā prokurore bija saskatījusi vairākus atbildību mīkstinošus apstākļus, bet Veipas rīcībā, pēc valsts apsūdzības ieskata, šādu apstākļu neesot bijis.
Kā ziņots, 2008.gada pavasarī klajā nāca informācija, ka no KNAB pazuduši aptuveni 135 500 lati. Šī summa pazudusi 11 lietās, no kurām lielākā daļa jau iztiesāta. Saņemot kritiku par nepietiekamu savu padoto kontroli, lielā mērā saistībā ar šo lietu vēlāk amatu zaudēja toreizējais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs.