Skābētus kāpostus var saukt par superēdienu, jo tie ir ļoti pieejami un tiem ir daudz labvēlīgu īpašību, bet vai tos tiešām drīkst ēsti visi? Skaidro “unian.net”.
Uztura speciāliste un terapeite Jeļena Egorova ieteic kāpostus skābēt mājās vai, ja tos pērkat, rūpīgi izlasīt sastāvdaļas - tajos nedrīkst būt nekā cita, izņemot sāli un pašus kāpostus.
“Nereti skābētiem kāpostiem pievieno etiķskābi vai pasterizē pašu produktu. Etiķis paātrina produkta nogatavināšanu, bet samazina tā lietderību pat uz pusi. Turklāt pasterizācijas dēļ skābētos kāpostos samazinās derīgo vielu daudzums,” atzīmēja speciāliste.
Uztura speciāliste arī norādīja, ka skābēti kāposti satur tikai 23 kcal uz 100 gramiem un, pateicoties tam, tie gandrīz neveicina svara pieaugumu. Tie satur daudz dažādu minerālvielu, tostarp kāliju, kalciju, dzelzi, B vitamīnus, A un K vitamīnus un daudz C vitamīna.
Kāpostos ir arī daudz prebiotiku - tās ir labvēlīgas vielas mikrofloras attīstībai, labvēlīgo baktēriju “barība”, lakto un bifidobaktērijas, kas var stimulēt aizsargājošās zarnu mikrofloras darbību.
Skābēti kāposti satur pienskābi un nedaudz etiķskābes. Skābes veidojas, fermentējot neapstrādātu kāpostu, kad baktērijas maina jēlu kāpostu īpašības, tie kļūst par skābētiem kāpostiem, un līdz ar to mainās dārzeņa īpašības - tas kļūst zināmā mērā veselīgāks nekā neapstrādāts kāposts.
"B vitamīni, K vitamīns, minerālvielas, baktērijas - tas viss ir nepieciešams normālai kuņģa-zarnu trakta un imūnsistēmas darbībai," uzsvēra Egorova.
Viņasprāt, ja cilvēkam ir samazināta sekrēcijas aktivitāte kuņģa sulas ražošanai, tad kāpostos esošās labvēlīgās vielas var palīdzēt kuņģa darbībai. Tomēr gadījumā, ja ir pārāk augsta sekrēcijas aktivitāte, ir vērts ierobežot šī produkta patēriņu. Jāpaļaujas uz savu pašsajūtu - tas ir svarīgākais kritērijs pieaugušajiem, domājot par savu uzturu.
Skābēti kāposti satur lielu daudzumu šķiedrvielu, no kurām dažas netiek sagremotas, un uztura speciāliste piebilda, ka šķiedrvielas no kāpostiem ir ļoti veselīgas, jo tās kā slota var izslaucīt no mūsu zarnām visu nevajadzīgo.
Kāposti palīdz sagremot ogļhidrātus, īpaši cukuru, un, pateicoties šai īpašībai, šis produkts palīdz aizkuņģa dziedzerim un novērš 2. tipa diabēta attīstību.
Pienskābes baktērijas veicina aknu darbību un palīdz tām cīnīties ar toksīniem. Skābēti kāposti var aizsargāt asinsvadus un palīdzēt aknām saistīt šos lipoproteīnus. Ja cilvēki ēd pārtiku, kas satur “sliktos” taukus, tad skābo kāpostu sastāvdaļas var palīdzēt tos izvadīt no organisma.
B vitamīni, kas ir šajā produktā, ir nepieciešami veselīgai ādai, matiem un normālai nervu sistēmas darbībai.
Tomēr skābētus kāpostus neiesaka ēst, ja jums ir hroniska hipertensija - šādā gadījumā nedrīkst patērēt vairāk par 100 gramiem skābētu kāpostu dienā. Kāpostus ir vērts ēst tieši dienas laikā, jo tajos ir sāls, kas aiztur šķidrumu organismā, un, ja to lietojat vakarā, no rīta var rasties tūska.
Arī gastrīta, kuņģa čūlas, akūta pankreatīta, pastāvīgu grēmu, kairinātu zarnu sindroma un sāpju saasināšanās gadījumā šī produkta lietošana jāpārtrauc.
