Izglītība & Karjera

Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) biroja, Izglītības un zinātnes ministrijas, Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvji divu nedēļu laikā tiksies ar visām Latvijas pašvaldībām, lai pārrunātu iecerēto skolu tīkla reformu.

Skolu vadības domubiedru grupa, reaģējot uz asajām diskusijām sabiedrībā par plānoto skolu tīkla reformu, sagatavojusi publisku vēstuli, paužot savus apsvērumus reformas atbalstam.

Opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas deputāts Česlavs Batņa trešdien, 14.februārī, prezentēs piedāvājumu saglabāt vismaz 50% no "slēgšanai nolemtajām skolām".

Rīga jau šogad varētu iesaistīties izglītības finansēšanas reformā, kas nozīmētu, ka reformās iesaistītos skolas ar teju pusi Latvijas skolēnu, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmā" izteicās izglītības ministre Anda Čakša (JV).

“Runājam, kuras skolas slēdzam, kuru neslēdzam, bet nerunājam par to, ka ir katastrofa ar šo kompetenču izglītību un ka izglītība grimst nevis tādēļ, ka ir maza skola, bet gan tāpēc, ka nevar izpildīt ministrijas izstrādātās vadlīnijas,” TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” saka RSU emeritētā profesore, politoloģe Ilga Kreituse.

Izglītības kvalitāti un pārmaiņās skolās var nodrošināt skolotājs, vienlaikus no viņa tiek prasītas pārdabiskas spējas, atklājot diskusiju "Pedagogu sagatavošana un tālākizglītība", sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Pēc kārtējās tikšanās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) redzējums par pedagogu darba slodzes balansēšanu saglabājas atšķirīgs.

Lai skolēni varētu iestāties Rīgas valsts ģimnāziju 7. un 10. klasēs 2024./2025. mācību gadā, tiks organizēti apvienotie iestājpārbaudījumi, informē Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Latvijas Universitātes (LU) rektora amata kandidātu noslēdzošās debates notiks 26.februārī plkst.16, aģentūru LETA informēja universitāte.

Kultūras ministrija (KM) noslēgusi līgumu par 120 000 eiro piešķiršanu biedrībai "Romu kultūras centrs", lai par šo summu trīs gadus veicinātu "sabiedrības izpratni par romu kultūru, mākslu un vēsturi, tostarp par romu genocīdu," liecina KM sniegtā informācija.

Iepriekšējos trīs mācību gados ir turpinājis palielināties skolu neapmeklējošo skolēnu skaits obligātajā izglītības vecumā, liecina "Ziņojuma par bērnu stāvokli valstī 2021.un 2022.gadā" un Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) dati.

“Ļoti būtisks ir iekšējās drošības faktors,” TV24 raidījumā “Ziņu Top” uzsver 14. Saeimas deputāts (AS), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts Česlavs Batņa.

"Izglītības kvalitāte ir tas, kas noteiks cilvēka produktivitāti pēc 20 gadiem, produktivitāte noteiks atalgojumu, atalgojums noteiks to, cik daudz cilvēki maksās nodokļus," TV24 raidījumā "Preses klubs" skaidro ekonomists, partijas "Latvijas attīstībai" valdes loceklis, ekonomikas ministrs(2014), izglītības un zinātnes ministrs (2013-2014), bijušais Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

Frakcijas "Nacionālā apvienība" deputāti iesnieguši Saeimā Vispārējās izglītības likuma grozījumus, kas paredz atļaut valsts ģimnāzijām un vidusskolām rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam un noteikt uzņemšanas kritērijus.

Jautājumā par skolu tīkla sakārtošanu vajadzētu nevis balstīties emocijās, bet skatīties datos par izglītības iestāžu sniegumu, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra (LU SIIC) direktore un vadošā pētniece Dace Namsone.

Kulinārijas blogeris Rojs Puķe jeb labāk pazīstams ar vārdu Pipars jau pusotru gadu dodas uz Latvijas skolām, lai skolēniem pasniegtu nodarbības par uzturu. “Bez Tabu” saņem vēstuli no skolēniem, kuri apšauba Pipara zināšanas uztura jomā, uzdodot jautājumu, vai šādas nodarbības drīkst pasniegt personas bez attiecīgās izglītības?

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par iespēju skolēniem sliktas atzīmes labot vairākkārt.

2023./2024. mācību gadā 9.klašu centralizēto eksāmenu snieguma slieksni necels un saglabās 10% līmenī, kāds tas bija pagājušā mācību gadā. Šādu lēmumu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieņēmusi, izvērtējot pagājušās eksaminācijas sesijas rezultātus un to, ka pašlaik tiek izstrādāta izlīdzinošā gada koncepcija tiem, kuri eksāmenos nav sasnieguši noteikto snieguma līmeni. Vidējās izglītības posmā 12.klašu centralizēto eksāmenu slieksnis šajā mācību gadā ir 15%, kā tas paredzēts jau iepriekš. Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi atbilstošo noteikumu grozījumus, kurus virza izskatīšanai valdībā.

Iepazīstot zinātnieku un studentu radītas inovācijas transporta un satiksmes jomā, kā arī izzinot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un RTU Latvijas Jūras akadēmijas attīstības plānus, RTU viesojas satiksmes ministrs Kaspars Briškens. Viņš ar RTU rektoru Tāli Juhnu ir vienisprātis par vajadzību Latvijā attīstīt transporta un sakaru nozares ekselences centru.

Pēc mēneša, 1.martā, Latvijas lielākās augstskolas - Latvijas Universitātes (LU) - Satversmes sapulcē notiks LU rektora vēlēšanas. Par rektora amatu cīnīsies LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, LU rektora padomniece Signe Bāliņa un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš. Pirms vēlēšanām viņi savu piemērotību rektora amatam mēģinās pierādīt arī kandidātu debatēs. Bērziņš intervijā aģentūrai LETA norāda, ka viņa prioritātes ir LU zinātniskā izcilība un studentu panākumi. Viņaprāt, LU iekļūšanu Top 500 pasaules universitāšu vidū līdz šim ir traucējis neskaidrais pārvaldības modelis, kas neļauj fokusēties uz rezultātu un nespēja piesaistīt finansējumu.

Ja izglītības iestāde uz 1.septembri neatbildīs Ministru kabineta (MK) noteiktajam minimāli pieļaujamajam skolēnu skaitam klašu grupā, tad 2024./2025.mācību gadā tā vēl saņems valsts finansējumu, izriet no grozījumiem Izglītības likumā, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodevusi publiskajai apspriešanai līdz 15.februārim.

LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā" diskusijas dalībnieki mēģināja diskutēt par to, kas notiek ar izglītības finansēšanas modeļa maiņu un mazo skolu slēgšanu. Diskusija brīžiem pārvērtās balagānā.