Izglītība & Karjera

Iepazīstot zinātnieku un studentu radītas inovācijas transporta un satiksmes jomā, kā arī izzinot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un RTU Latvijas Jūras akadēmijas attīstības plānus, RTU viesojas satiksmes ministrs Kaspars Briškens. Viņš ar RTU rektoru Tāli Juhnu ir vienisprātis par vajadzību Latvijā attīstīt transporta un sakaru nozares ekselences centru.

Pēc mēneša, 1.martā, Latvijas lielākās augstskolas - Latvijas Universitātes (LU) - Satversmes sapulcē notiks LU rektora vēlēšanas. Par rektora amatu cīnīsies LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, LU rektora padomniece Signe Bāliņa un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš. Pirms vēlēšanām viņi savu piemērotību rektora amatam mēģinās pierādīt arī kandidātu debatēs. Bērziņš intervijā aģentūrai LETA norāda, ka viņa prioritātes ir LU zinātniskā izcilība un studentu panākumi. Viņaprāt, LU iekļūšanu Top 500 pasaules universitāšu vidū līdz šim ir traucējis neskaidrais pārvaldības modelis, kas neļauj fokusēties uz rezultātu un nespēja piesaistīt finansējumu.

Ja izglītības iestāde uz 1.septembri neatbildīs Ministru kabineta (MK) noteiktajam minimāli pieļaujamajam skolēnu skaitam klašu grupā, tad 2024./2025.mācību gadā tā vēl saņems valsts finansējumu, izriet no grozījumiem Izglītības likumā, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodevusi publiskajai apspriešanai līdz 15.februārim.

LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā" diskusijas dalībnieki mēģināja diskutēt par to, kas notiek ar izglītības finansēšanas modeļa maiņu un mazo skolu slēgšanu. Diskusija brīžiem pārvērtās balagānā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinās pārskatīt klašu posmu, kurā tiek īstenotas tālmācības programmas, taču pašlaik grūti prognozēt, kāds būs sarunu rezultāts, aģentūrai LETA pavēstīja IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa.

Diskusijas par izmaiņām skolu tīklā līdzinās cīņai ar nezināmo, jo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir nākusi klajā tikai ar konceptuālu redzējumu, kāda varētu būt finansēšanas programma, norādīja premjere Evika Siliņa (JV), kura trešdien Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Cilvēku bažas par skolu tīkla sakārtošanu nedrīkst noraidīt kā nepamatotas, negudras vai tumsonīgas, uz tām ir jāatbild, sociālajā medijā "Facebook" uzsver Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Pēc mēneša, 1.martā, Latvijas lielākās augstskolas - Latvijas Universitātes (LU) - Satversmes sapulcē notiks LU rektora vēlēšanas. Par rektora amatu cīnīsies LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, LU rektora padomniece Signe Bāliņa un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš. Pirms vēlēšanām viņi savu piemērotību rektora amatam mēģinās pierādīt arī kandidātu debatēs. Kā pirmo aģentūra LETA publicē interviju ar Bāliņu, kurā viņa saka, ka lielākais uzdevums ir, lai LU ir iekļautos pasaules labāko universitāšu ekosistēmā. Vienlaikus Bāliņa atzīst, ka LU ir redzama izcilība zinātnē, taču pasaules labāko augstskolu reitingos nevarēs iekļūt ar tādu finansējumu, kāds Latvijas augstskolām ir pašlaik.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā noteikt iespēju atbrīvot no valsts pārbaudījumiem izglītojamos ar redzes un dzirdes traucējumiem, liecina publiskai apspriešanai nodotais noteikumu grozījumu projekts.

Liepājas Universitāte (LiepU) 1.martā kļūs par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) sastāvdaļu, stiprinot augstāko izglītību reģionā, paredz sadarbības līgums, kuru pirmdien parakstīja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Liepājas pašvaldība, LiepU un RTU.

Būtisku dzīves lēmumu pieņemšana mūsdienu pasaulē kļūst aizvien sarežģītāka, jo tas vienmēr rosina jautājumu par stabilitāti mūsdienu mainīgajā realitātē. Lēmumi, kas ietekmē zināšanas, prasmes un finansiālo labklājību, var šķist vēl prasīgāki, jo tie šķietami vienlaikus ietekmē visas dzīves nozares. Bet kā būt pārliecinātam par savu izvēli? Vai ir kādas stratēģijas, kas var palīdzēt pieņemt šo lēmumu, lai sasniegtu savus mērķus?

Rīgas Katoļu ģimnāzijas vecāki šodien plkst.12 rīkos akciju pret skolu slēgšanu, aicinot Latvijas skolu skolēnus, skolotājus un vecākus pie savas skolas izpildīt Latvijas himnu kā "cieņas un patriotisma apliecinājumu".

Ēdoles, Z.A. Meierovica Kabiles un Turlavas pamatskolas savu darbu turpinās kā ierasts, taču nepietiekamā skolēnu skaita dēļ ar šā gada 1.augustu slēgs Nīkrāces pamatskolu, tā ceturtdien sēdē lēma Kuldīgas novada domes deputāti.

Talsu novadā likvidēs Kolkas un Virbu sākumskolu, Pūņu pamatskolu un Lībagu sākumskolu reorganizēs, ceturtdien lēma Talsu novada domes deputāti.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izstrādājusi jaunu pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli "Programma skolā". 22. janvārī notikušajā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komitejas sēdē pašvaldību vadītāji, izglītības speciālisti un pedagogi, diskutējot par šo modeli un citām skolu tīkla reformas aktualitātēm, to analizēja un kritizēja.

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) vadība aicina apturēt Ministru Kabinetā (MK) iesniegto Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkojuma "Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas reorganizāciju" grozījumu projekta virzību, kas rada nopietnas bažas par to, ka IZM gatavo vienīgās sporta nozarē specializētās augstskolas likvidāciju un nevis reorganizāciju, iekļaujoties Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) ekosistēmas struktūrā.

Lai varētu pilnvērtīgi sākt valsts aizsardzības mācības obligātā priekšmeta īstenošanu visās Latvijas izglītības iestādēs no 2024.gada 1.septembra un nodrošinātu Jaunsardzes interešu izglītības realizāciju, Ministru kabinets otrdien apstiprināja 84 papildus finansētu amata pozīciju izveidi Jaunsardzes centrā.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par iespēju skolēniem sliktas atzīmes labot vairākkārt.

Daugavpils pašvaldība neplāno slēgt skolas, taču naudas trūkuma dēļ varētu tās apvienot, šodien preses konferencē norādīja domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

Matemātikas skolotāji atkārtoti aicinājuši apturēt matemātikas apguvi atbilstoši izglītības projektam "Skola2030", paužot kritiku, ka tā saturs "labākajā gadījumā veido viduvēju skolēnu masu".

Pašvaldības prasa Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) iepazīstināt tās ar līguma projektiem par turpmāko skolu finansēšanas kārtību.

Lēmumi par Valdemārpils un Mērsraga vidusskolu turpmāko statusu tiks pieņemti pēc tam, kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) būs izstrādājusi finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus un grozījumus Izglītības likumā, informē Talsu novada pašvaldības pārstāve Inita Fedko.