Valdībā otrdien uzklausīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā ministrija izteica priekšlikumus papildu finansējuma rašanai programmā skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu 2025.gadā, kā arī norādīja, ka programmai no valsts budžeta nepieciešams papildu finansējums 4,454 miljonu eiro apmērā.
Ministrijas pārstāvji informatīvajā ziņojumā finansējumu nepieciešamajā apmērā 2025.gadam un nākamajiem gadiem piedāvā iegūt, pārskatot ZM budžeta apakšprogrammu izdevumus, vai, rodot papildu finansējuma avotus, sagatavojot fiskāli neitrālus priekšlikumus programmas finansēšanai.
ZM informatīvo ziņojumu sagatavoja, lai informētu valdību par to, kā Latvijā tiek īstenota valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta programma skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu un par nepieciešamību piešķirt papildu finanšu līdzekļus no valsts budžeta programmas efektīvai turpināšanai.
Kā norādīts informatīvajā ziņojumā, lai nodrošinātu skolu programmā iespēju atjaunot piena, augļu un dārzeņu izdalīšanu visa izdales perioda garumā, skolu programmai kopā nepieciešamais finansējums ir 8,860 miljoni eiro, tostarp piena izdalei - 5,024 miljoni eiro, bet augļiem un dārzeņiem - 3,836 miljoni eiro.
ES finansējums programmai patlaban kopumā ir 1,518 miljoni eiro, tostarp piena izdalei - 868 581 eiro, bet augļu un dārzeņu izdalei - 649 309 eiro. Savukārt Latvijas budžeta līdzfinansējums patlaban ir 2,889 eiro, tostarp piena izdalei - 2,2 miljoni eiro, bet augļiem un dārzeņiem - 688 889 eiro.
ZM pārstāvji norāda, ka, lai sasniegtu nepieciešamo programmas finansējumu, Latvijas budžeta līdzfinansējumam būtu jābūt 7,343 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,454 miljoniem eiro vairāk nekā patlaban, tostarp piena izdalei - 4,156 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,956 miljoniem eiro vairāk nekā patlaban, bet augļu un dārzeņu izdalei - 3,187 miljonus eiro, kas ir par 2,498 miljoniem eiro vairāk nekā patlaban.
Aprēķinot papildu nepieciešamo finansējumu, vērā ņemts skolu programmā iesaistīto bērnu skaits, skaita vidējais pieaugums, plānotais izdalāmo produktu skaits un vidējais atbalsts par porciju.
Finansējums pilnā apmērā nepieciešams no 2025.gada, lai budžeta līdzekļus būtu iespējams izmantot, sākot no 2024./2025. mācību gada otrā semestra un 2025./2026.mācību gada pirmā semestra.
ZM informatīvajā ziņojumā atzīmē, ka bez papildu finanšu līdzekļiem no valsts budžeta programmas turpināšana ir apdraudēta, jo produkti patlaban bez maksas tiek izdalīti īsu periodu, tāpēc mērķauditorija ātri zaudē interesi par attiecīgo Latvijā ražoto produktu, un nenoteiktība par finansējuma pieejamību ievērojami mazina uzņēmumu interesi piedalīties programmā un nodrošināt produktus.
Tāpat informatīvajā ziņojumā norādīts, ka turpmākajos gados būs ierobežota iespēja piešķirt papildu finanšu resursus, tāpēc ministrijas ir aicinātas nodrošināt jaunas prioritātes, pamatā pārskatot jau piešķirto finansējumu, veicot bāzes izdevumu pārskatīšanu.
ZM pārstāvji atzīmē, ka kopējais ES budžeta finansējums tiek sadalīts dalībvalstīm, ņemot vērā bērnu skaitu vecumā no sešiem līdz desmit gadiem, reģiona attīstības līmeni un piešķirtā finansējuma vēsturisko izlietojumu piena izdalei. Līdz 2022./2023. mācību gadam Latvijai piešķirtā ES finansējuma pamataploksne bija 700 309 eiro piena izdalei un 648 466 eiro augļu un dārzeņu izdalei.
Savukārt periodam no 2023./2024. mācību gada līdz 2028./2029. mācību gadam, Latvijai noteiktā ES atbalsta pamataploksne ir 649 309 eiro augļu un dārzeņu izdalei un 868 581 eiro piena izdalei, kopumā veidojot 1,518 miljonus eiro. Tā kā finansējums palielināts tikai uz ES finansējuma daļas pieauguma rēķina, 2024.gadā ZM to plāno nodrošināt no esošajiem Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda 2024.gada valsts budžeta līdzekļiem uz citu maksājumu neizpildes vai kavējumu rēķina.
Tāpēc, ka skolu programmai ES budžetā iedalīts fiksēts finansējums ar maksimālo ierobežojumu 220,804 miljonu eiro apmērā vienam mācību gadam, tostarp 130,608 miljoni eiro augļu un dārzeņu izdalei un 90,196 miljoni eiro piena izdalei, Eiropas Komisija (EK) skolu programmā nevar reaģēt uz produktu cenu un izmaksu pieaugumu pēdējos gados un piešķirt papildu finansējumu no ES budžeta.