Mārcis Pēterkops: pielāgošanās apstākļiem

Tulkojumā no sengrieķu valodās vārds krīze nozīmē lēmumu un spriedumu. Vārda krīze ekonomiskajā definīcijā ir teikts, ka krīzei raksturīga strauja galveno ekonomikas rādītāju pazemināšanās (ražošanas samazināšanās, bezdarba pieaugums, finanšu sistēmas deformēšanās u.tml.).

It kā jau nekam labam tajā visā nevajadzētu būt, tomēr krīzi var pavērot arī citā gaismā. Šodien vairums uzņēmumu samazina darbaspēku, sašaurina savu piedāvājumu, vai kā citādi samazina savas darbības apjomus. Protams, tas samazina tautsaimniecības aktivitāti, bet tai pašā laikā rada jaunas brīvās biznesa nišas, kuras iespējams izmantot jauniem tirgus spēlētājiem. Piemēram, šodien jauno mājokļu projektētājiem īsti neveicas ar nekustamo īpašumu notirgošanu, tādēļ tiek attīstīta seno ēku restaurācija. Tas pierāda arī to, ka šis krīzes laiks ir pārmaiņu un jaunu lēmumu laiks. Uzņēmējiem nākas meklēt jaunas nišas, ar kurām aizstāt slikti pelnošās nozares.

Tai pašā laikā preces un pakalpojumi kļūst lētāki. Piemēram, agrāk Somu māja tika pārdota par 200 000 Ls, bet šodien – par 76 000 Ls. Vai nav brīnišķīgi? Ja agrāk cenas bija neticami augstu uzpūstas, tad šodien cenas ir kļuvušas tirgum reālākas. Protams, cenu samazināšana uzņēmuma produkcijai savā ziņā nozīmē arī darbinieku algu samazinājumu. Protams, grūti atrast kādu, kurš labprātīgi gribētu strādāt par zemāku algu, tomēr tas tikai liek cilvēkiem naudu tērēt atbildīgāk. Ja savulaik bagātnieki labprāt pirka sev neskaitāmas jahtas vai piedalījās briežu medībās, tad tagad praktiski nekas tāds nenotiek. Jo kādēļ gan tas ir nepieciešams? Arī apģērbu industrijā ir notikušas pārmaiņas – ja agrāk aktīvi tika pirkti apģērbi, vērtējot to, kāds dizaineris to veidojis, tad šodien viss lielā mērā tiek vērtēts pēc drēbju kvalitātes un praktiskuma. Vienvārdsakot, cilvēki iemācījušies kritiskāk vērtēt līdzekļus savu vajadzību apmierināšanai.

Pēdējos gados Latvija ir eksportējusi maz, bet tajā importēts – daudz. Ieejot lielveikalā Maxima, var novērot, ka tajā ir plašs gan Latvijā, gan Lietuvā ražotu preču sortiments. Lielākajā daļā gadījumu lietuviešu un latviešu produkcijai ir viena būtiska atšķirība – cena. Lietuviešu saražotais bieži vien ir ievērojami lētāks nekā latviešu ražojumi. Iespējams, Latvijā produkciju ir saražot dārgāk nekā Lietuvā, tomēr šai problēmai ir risinājums – tehnoloģijas. Lai gan izglītībai finansējums tiek samazināts, latviešu zinātniekiem ir iespēja sarosīties tehnoloģiju veidošanā, lai, piemēram, padarītu pārtikas ražošanu efektīvāku. Šajā ziņā zinātnieku pētījumus varētu finansēt latviešu uzņēmums, kurš vēlas uzlabot savas ražošanas tehnoloģijas. Latviešu zinātnieki tādējādi varētu iegūt atzinību visā pasaulē, savukārt latviešu uzņēmumi – efektīvākas ražošanas tehnoloģijas. Tādējādi, uzņēmumiem būtu iespējams samazināt savu produktu cenas, palielinot ražošanas apjomus, kas nodrošinātu augstāku konkurētspēju eksporta tirgos. Turklāt, izveidotās tehnoloģijas latvieši varētu pārdot pasaulē ar augstu pievienoto vērtību.

Šobrīd Latvija ir tikai trekno gadu sākumā, tomēr tās nākotne ir saskatāma spožos toņos, ja latviešu uzņēmēji veic pārmaiņas ražošanā, pielāgojas tirgus īpatnībām un sadarbojas savā starpā.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.