Turpmāk eksāmenu rezultāti būs procentos, nevis burtos

© www.nra.lv

Šodien, 29.septembrī, Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināti četri noteikumu projekti, mainot eksāmenu vērtējumu izteikšanas kārtību.

Esošā vērtējuma izteikšanas metodoloģija centralizētajos eksāmenos nenodrošina vērtējumu salīdzināmību obligāto un izvēles eksāmenu starpā, kā arī eksaminējamo starpā, kuru sniegums ir ar nebūtiskām atšķirībām, bet vērtējums līmeņos ir dažāds (piemēram, eksāmena darba rezultāts ir 84% atbilst B līmenim, savukārt 85% - A līmenis).

Izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 2.septembra noteikumos Nr.715 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem" un Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem" nodrošinās precīzāku mācību sasniegumu analīzi, veicinās caurspīdīgāku reflektantu atlases aprēķinu Latvijas augstākajās izglītības iestādēs un ļaus vispārējās vidējās izglītības programmu absolventiem precīzāk un skaidrāk identificēt savus rezultātus centralizētajos eksāmenos.

Grozījumi paredz centralizētajos eksāmenos atteikties no vērtējuma izteikšanas līmeņos un izglītojamo sasniegumus izteikt tikai procentuālajā novērtējumā. Centralizētajā eksāmenā latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās joprojām papildus tiks norādīts valsts valodas prasmes līmenis un pakāpe. Svešvalodu centralizētajos eksāmenos papildus tiks norādīts valodas prasmes līmenis B1, B2 vai C2, kas nodrošinās atbilstību vidējās izglītības standartā noteiktajām prasībām par valodas prasmes līmeņiem un Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei.

Ņemot vērā, ka novērtējumi tiks izteikti procentuāli, izsludināti arī grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumos Nr.913 "Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti". Tie paredz veikt grozījumus ierakstos sertifikātu veidlapās.

Atbilstoši veikti grozījumi arī Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumos Nr.733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi". Grozījumi paredz kā atbilstoši kopējam procentuālajam novērtējumam centralizētajā eksāmenā latviešu valodā 9.klasei mazākumtautību izglītības programmās tiks noteikts valsts valodas prasmes līmenis un pakāpe.

Latvijā

Mēs nebijām tikušies gadiem. Jānis pēc aktīvās politikas posma dzīvoja diezgan savrupi, dienas dalot ar meitu Madaru un sievu Baibu. Kad uzzināju traģisko vēsti par Jāņa bojāeju, sirdī iedzēla senas atmiņas kā dadža pogaļas, un es nodomāju: kādam ir jābūt izmisumam, lai izvēlētos nāvi, nevis iespējamu izeju no šķietamas bezizejas?... Jānis, kuru ieraudzīju atvadu brīdī, atbildi nesniedza. Jānis Straume, savulaik kaismīgs un principiāls politiķis, vienlaikus – mazliet sentimentāls, sevī vērsts vienpatis ar latvieša dvēseli.

Svarīgākais