Kā pareizi rīkoties finanšu krāpšanas gadījumā, un kur meklēt palīdzību?

Par finanšu krāpšanas gadījumiem dzird katru dienu, bet vai ir zināms, kā rīkoties un pie kā vērsties, ja to piedzīvotu paši? Lielākā daļa jeb 75% Latvijas iedzīvotāju sazinātos ar savu banku, savukārt 69% vērstos policijā, liecina bankas "Citadele" veiktā aptauja.

Teju piektā daļa aptaujāto - 19% - atzinuši, ka iesniegtu sūdzību attiecīgajām valsts iestādēm, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centram, bet 11% lūgtu padomu ģimenei un draugiem.

Aptuveni katrs desmitais (9%) meklētu palīdzību pie finanšu konsultanta vai jurista, savukārt 8% risinājumu censtos atrast internetā patstāvīgi. Tikpat daudz cilvēku (8%) atzīst, ka nezina, kā rīkotos šādā situācijā.

Liela daļa iedzīvotāju saprot, ka nekavējoties jāziņo bankai, ja, piemēram, nauda ir pārskaitīta krāpniekiem vai ir nopludināti kartes vai internetbankas dati. Aptaujas dati rāda, ka Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji šādās situācijās ir vēl apzinīgāki - 78% lietuviešu un 85% igauņu vispirms vērstos bankā.

“Jāatceras, ka krāpnieki nemitīgi attīsta savus paņēmienus un izmanto dažādus mākslīgā intelekta rīkus, lai dublētu mājaslapas, maskētu telefona numurus un pat izmantotu labi zināmus numurus, radot šķietami ticamas un pārliecinošas krāpniecības situācijas,” norāda Ingrīda Āva, bankas "Citadele" krāpšanas novēršanas daļas vadītāja, un aicina iedzīvotājus būt vēl modrākiem un piesardzīgākiem. “Taču, ja krāpniecība ir notikusi, noteikti uzreiz jāsniedz iesniegums arī policijā.”

Igauņi izmanto visas iespējas, lietuvieši vairāk uzticas policijai

Salīdzinot Baltijas valstu aptaujas rezultātus, redzams, ka Igaunijas iedzīvotāji ir ievērojami aktīvāki un daudz gatavāki izmantot visas iespējas, lai atgūtu savus līdzekļus. Tikmēr Latvijā un Lietuvā cilvēku rīcība šādā situācijā būtu ļoti līdzīga, lai gan Lietuvā izteiktāka ir gatavība ziņot policijai - šādu soli būtu gatavi spert vairāk nekā 80% respondentu.

Igauņi gandrīz divreiz biežāk nekā Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji iesniegtu sūdzību atbildīgajās valsts iestādēs, meklētu palīdzību pie finanšu konsultanta vai jurista, kā arī lūgtu padomu ģimenei vai draugiem.

Jāturpina stiprināt zināšanas

Tikai 4% aptaujāto Igaunijā un Lietuvā atzīst, ka nezina, kā rīkotos krāpniecības gadījumā, bet Latvijā šādu neziņu pauž divreiz vairāk respondentu.

“Šie novērojumi iezīmē būtiskas nianses Baltijas valstu sabiedrības informētībā un uzticībā dažādiem atbalsta kanāliem, tostarp bankām, vienlaikus norādot uz iespējām, kurās Latvijā būtu vēlams stiprināt iedzīvotāju zināšanas un pārliecību par rīcību krīzes situācijās,” norāda I. Āva.